Jūŗā ietekošās mazās upes, 

apakšbaseini  Bārta   S a k a Užava I r b e        

Baltijas jūŗā ietekošās upes - ( A - Z );

~Aldas valks ~Annas upīte ~Bubieris ~Ceriņu grāvis ~Tirdzniecības kanāls ~Dangas grāvis ~Dīķgrāvis ~Ēnava ~Griguļupe ~Gulēnu valks ~IRBE ~ ~Jaunupe ~Kaļķvalks ~Kapupe ~Kārļupīte ~Krūzēnu grāvis ~Ķikans ~Laiku upīte ~Lenkupe ~LīvaX ~Lošupe ~Lūžupe ~Mārka grāvis ~ ~Mazirbe ~Medoles strauts ~Muižupīte ~Olderupīte ~Papes kanāls ~Pāžupīte ~PērkoneX ~Pitragsupe ~Rīva ~Rudupe ~ SAKA ~ Sārnate ~ ~Sventāja ~Tirdzniecības kanāls /BĀRTA ~UŽAVA ~Vecročupe ~VENTA ~Vičaka ~Zemstilta upīte ~ 

Upju sakārtojums no Lietuvas robežas uz ziemeļiem -                                                                   PAPILDINĀTS-21.12.2016.

Sventāja tek caur Lietuvas ziemeļrietumu un gar Latvijas dienvidrietumu daļu, robežupe.                                ŠVENTOJI  

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 SVENTĀJA73  Šventoji 0,64 Lietuvā  672  kopēja Svētā upe?

Upes izteka atrodas Skodas rajona rietumos. 34 km veido valsts robežu starp Latviju un Lietuvu. vidējā caurtece 5,38 m³/s. Ietek Baltijas jūrā pie Sventājas., 4,5 km* no robežas. Platums grīvā ap 30 metriem. 

Pietekas tecēšanas virzienā (>labās, <kreisās) - <Paraistupis; >Gunlupis; <Laukupis; >Dunojelis; <Plaušmirkis; >Žlokalnis; >Skroblis; /valstu robeža/ >Lukne; >Ģeišupe; ?>Līgupe; <Graumenalis; >Leju Svētavots; <Impiltis; <Rūdis; <Kulše; >Rungupīte; <Darba; >Rungupīte; >Kaņava /Skrābas gr.; 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Papes kanāls (arī Papes ezera kanāls) savieno Papes ezeru ar Baltijas jūru Rucavas novada Rucavas pagastāPapēsīktēls ar saiti uz Balticmaps

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 Papes kanāls
 1,77    ezermalā  298,3  

Kanāls izrakts 1834. gadā, uz kanāla uzbūvēts dambis ar slūžām — regulatoru, kas vēlāko gadu laikā vairākkārtīgi pārbūvēts. Kanālā ietek Paurupes—Līgupes kanāls, pa kuru uz jūru, apejot Papes ezeru, tiek novadītas agrāk ezerā ietecējušās upes Līgupe un Paurupe. Tagad to ietekas izveidojot "vienlīmeņa" krustojumus atkal pievienotas ezeram.

PAPES kanāla1,77 sateces baseins; -Papes ezers- (>Tukleru kanāls; >Kalnišķu strauts; >Vidusupe; <Līgupes-Paurupes kanāls8 (<Melnupe); >Līgupe20 //Līgupis (>Bružupe; <Kliņķupīte (>Mazais Ķirbu str.); <Tabāku grāvis; >Vārnupīte; >Melnupe); <Paurupe17 -Pikta peļķe (>Vecmaušu`kanāls; >Pemperu grāvis; >Urbānu strauts; >Rucava));

ATTĒLS - kreisajā malā vēl pietrūkst Tosmares ezera lai varētu pilnībā iztēloties piekrastes mitrājus pirms gadusimtiem līdz Sventājai.

KARTE 1636. gads - labi redzamas vairākas ezerā ietekošas upelītes, izzudušās Platupe, Sarma un Latupe;

Liepājas ezers ir liels ezers Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā. 0,4 m vjl., 37,12 km (1960), garums 16,2 km; Bārtas kanāls, sateces baseins 2578 km², ūdens apmaiņa 9 x gadā, ļīmeņa svārstības sakrīt ar jūras uzplūdiem un paliem. Notece pa Ostas kanālu.

Lagūnas tipa ezers, no jūras atdala vairākus kilometrus plats smilšu bārs. Spēcīga eitrofikācija, aizaugošs, plaši niedru masīvi, jo īpaši dienvidu daļā. Iepretī Liepājai plašs ūdens klajums. Ap 15 salu ar kopējo platību — 36 ha. Krasta līnijas garums — 44,6 km. Ezera gultni pārsvarā klāj dūņas, 0,4—1 m biezs slānis. Krasti zemi. 10 sugu zivis. Galvenās pietekas: BĀRTA, Ālande, Otaņķe. MālupīteX;


KARTES
 - Izdevniecība "
Jāņa Sēta" Liepājas novads, 2016; karte mērogā 1 : 75 000

Līva, senā dabiskā Pērkona //Liepājas ezera noteka jūrā. (>ĶīšupeX; >Muitas upīte);

Olafs Gūtmanis, Ejam kuršos, ejam līvos... (Kurzemes Vārds 28.02.2003.) fragments -

"Manā priekšstatā, un es līdz šim neesmu atradis rakstos ticama skaidrojuma, ir šaubas par Līvas un Bārtas upju vienlaicīgu pastāvēšanu. Divas upes līdztekus taču nevarēja tecēt?! Līvas upes gultne daudzmaz iezīmējas. No grīvas puses (tā un Līvas ciems varēja atrasties, kur Vecie kapi), dodoties pa straumi augšup, nonāca Līvas laukumā, kur manā bērnībā vēl rēgojās resns pālis, pie kura reiz kuģi sieti, tad iepretī Centrālajiem kapiem abas vecās dūņainās Līvas upes palienas, Pērkones kanāla vieta un, iespējams, senā venternieku taka, kas cauri grāvim (tas vietumis atgādina upīti) aizved līdz Maiļu ragam un tam cauri vēl tālāk līdz Melnezeram un Reiņu stūrim. Kādreiz Tosele, tagad vien grāvim līdzīga vecupe, iztecēja no Meķu ezera. Pa Ālandi kuģoja līdz Grobiņai, pa Tebru līdz Aizputei."
Arī šeit ilustrēts -

Tirdzniecības kanāls ir Liepājas ezeru ar Baltijas jūru savienojošs kanāls Liepājas pilsētas teritorijā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 Ostas kanāls1,9     no ezera industriāls 
 2537
(1773)
 
vēsturiskais tilts 


Kanāls izrakts no 1697. līdz 1703. gadam 1,9 km garumā, jo dabīgā ezera notece tika pieskalota ar smiltīm. Vēlākos gados, sakarā ar ostas izbūvi uz jūras pusi (Ziemas osta) un atzara izbūvi gar Attekas salu, kanāla kopējais garums pieaudzis līdz 3 km. Kanālu šķērso trīs tilti; viens no tiem (tuvākais jūrai) ir izgriežamais, viens — dzelzceļa tilts. Kanāls posmā no izgriežamā tilta līdz jūrai kalpo kā osta.

Cietokšņa kanāls (arī Melnupīte) ir daļa no Liepājas ziemeļu daļas fortifikācijas sistēmas.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 Cietokšņa KANĀLS
 11 Melnupīte  vēsturiska
 0,00pilsētvide
71,9
 izbaudams no laivas

Savieno Tosmares un Liepājas ezerus ar Ālandes upi un jūru. Liepājas cietoksnis un forti ir plaša nocietinājumu sistēma, ko izbūvēja laikā no 1894. līdz 1908. gadam pēc Krievijas cara Aleksandra III rīkojuma inženieris ģenerālmajors Ivans Makdonalds. Kanāls izbūvēts daļēji pa bijušas Tosmares ezera noteces Melnupītes gultni. Krastos atrodas fortifikācijas sistēmas daļas Ziemeļu forts, Redans, Mazais forts, Lunete, Vidusforts un Austrumu forts. 19. gadsimta beigās daļa kanāla bija kuģojama. Pievienojas >Grīzupīte; >Timlera grāvis. No Zaļās birzs kā neliels grāvis pietek > Muitas upīte, Civillikumā noteikta kā publiska ūdenstece. ~Cietokšņa kanāls; Tosmares ez. (<Grīzupīte (>Strautiņupīte));

Annas upīte ir Baltijas jūrā ietekoša upīte uz Pāvilostas un Grobiņas novadu robežas.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 ANNAS UPĪTE         

Upīte sākas no grāvju sistēmas pie pamestās Ventspils—Liepājas dzelzceļa līnijas ziemeļaustrumos no Stirnu ciema, ietek jūrā pie Annas kapiem. Upes garums pēc dažādiem avotiem 2,44 — 4,3 km. Upīte visā garumā regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastos - Rīvas, Labrags. Upi šķērso autoceļš P111 un kādreizējā dzelzceļa līnija Liepāja - Ventspils. Upē ? atrodas betona dambja paliekas, plānotās papes fabrikas vietā.

Lenkupe ir Baltijas jūrā ietekoša upe Pāvilostas un Grobiņas novados

Garums 7 km, baseins 3,6 km². Sākas kā novadgrāvis dienvidaustrumos no Medzes muižas Medzes pagastā. Augštecē tek cauri Melderu dzirnavezeram. Ietek jūrā dienvidrietumos no Saraiķiem. Upes gultne visā garumā regulēta. Lenkupi šķērso pamestais Ventspils—Liepājas dzelzceļš un autoceļš P111. Grīvā saimniecība Lenki.

Kārļupīte ir Baltijas jūrā ietekoša upe Pāvilostas novada Vērgales pagastā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 KĀRĻUPĪTE11  15,1       

Sākas no Ploču purva pie Ploces. Upe tek rietumu virzienā, ietek jūrā rietumos no Saraiķiem. Upe visā garumā regulēta. Kārļupīti šķērso pamestais Ventspils—Liepājas dzelzceļš un autoceļš P111. Grīvā saimniecība Kārļi (1940). 

~ Ceriņu grāvis; Krūzēnu grāvis;

Bubieris ir Baltijas jūrā ietekoša upe Pāvilostas novada Vērgales pagastā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 BUBIERIS 12        

Sākas kā novadgrāvis ziemeļaustrumos no Vērgales stacijas. Tek pa mežainu apvidu Piemares līdzenumu, ietek jūrā ziemeļos no Saraiķu muižas. Upes gultne visā garumā, izņemot pēdējos 500 m pirms ietekas jūrā, regulēta. Tos beidzamos metrus nemitīgi pieregulē pati jūra! Lielākā pieteka ir no < kreisās puses <Kristapenes gr. (<Lanka);  <Bubierpieteka 1,2 km;

~ Gulēnu valks (<Vernātu gr.); Grīvā saimniecība Gulēni (1940). 

Kapupe 0,8 - ietek jūrā Ziemupes ciemā pie kapiem; 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

KAPUPE 0,8        

Satekupes - (>Kunkuļupe2,8 (<Zaķa gr.; <Bezvārda gr.); AR <Ziemupe);

Dangas grāvis; Laika (-s) ? upīte; Griguļupe; Rudupe9 (>Ezergrāvis; <Grīņu valks; <Tīrpora gr.); Iļģenu valks;

SAKA ir Tebras un Durbes koptekupe Pāvilostas novadā.            Skatāma pilnībā atsevišķā lapā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 S A K A6,x   0,4      

Tek pa Piemares līdzenumu 6 km garumā un Pāvilostā ietek Baltijas jūrā. Upe tek pa 5-6 m dziļu ieleju ar vidējo kritumu 0,4 m. Kritums jūras līmeņa un noteces svārstību dēļ ir mainīgs. Upes platums ir no 25-30 m sākumā līdz 45 m grīvā. Grīvā izbūvēta osta Pāvilam ar moliem. Upi šķērso autoceļš P111 un pamestais Liepājas—Ventspils dzelzceļš.

Pietekas - Mindes strauts, Malduguņu urga (labās), Torka urga, Remešvalks (kreisās).

~ Aldas valks; Kaļķvalks;

Rīva, (vāciski Riwen), ir upe Kurzemes rietumu piekrastē.                                                                                      PAPILDINĀTS-13.10.2016.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanālskm² 
km³

 RĪVA53 (61)Rīve63,0 1,25Vilgāles ezers63,x  30 km229,40,07 
senā grīva pie Adzes

Iztek no Vilgāles ezera Kurmāles paugurainē, caur aizsprostu. No iztekas līkumo starp pauguriem, vietām izteiktā ielejā, pie Lipaiķciema pagriežas jūras virzienā. Pie Adzes sasniedz Baltijas ledus ezera senkrastu, kur bijusi senā grīva un kamdēļ pastāv < aptekas gultne Aga. Vidustecē tek pa Bandavas pauguraini un Apriķu līdzenumu. Lejtece mežainajā Piemares līdzenumā. Ietek Baltijas jūrā dienvidos no Jūrkalnes. Lejpus Pievīkām veido līdz pat 10 m dziļu ieleju ar stāvkrastiem. Pēdējos 9,5 kilometros lejpus Gumbu tiltam kritums >10 m. Lejtecē upe līdz 10 m plata, tek labi veidotā mežainā ielejā ar terasēm un palu apteku gultnēm. Pēdējā kilometrā dziļā gravā (līdz 12 m) izlaužas cauri Labraga stāvkrastam uz jūru. Apjomīgie koku sakritumi iztŗīti 2014.g.; divi bijušo dzirnavu aizsprosti, lašu nārsta upe?

VĒRTUMI KRASTOS - Kuršu ķoniņu ciemi; >Lipaiķu pilskalns>; Basu pilskalns;

Lielākās pietekas - (> labās, < kreisās) -

>Vilgutiņa; < Aga (9 km); < Bēršupīte; < Mara9; < Drabeņu valks3,06;

Rolanda Lebussa apraksts VidesVēstīs - Upju vizītkartes - Rīva, 2007;

Baseins no iztekas -Vilgāles ezers (>Jāmaņupe; <Vārdupe); <Bēršupīte2,4; >Vilgutiņa /Našķupe2,78; >Krāčdanga1,68/Muska;<Mara9; <Kalējsātu valks1,63; >Mālvalks; <Aga?; <Drabeņu valks3,06;

foto: 2016.g. rudenī 4. km pirms liediņa -

> Jāmaņupe 6,58 km, 22,6[], regulēta 5,38 -1956-1992.g.

> Mara 9,81/9,04, 18,7[], regulēta 1965-1986.g.

Uz jūras pusi no šosejas tilta (1988) betona dambja paliekas, kādreiz iesāktās un nepabeigtās papes fabrikas vieta. Ūdenskritums. Upei augsti, stāvi krasti, apauguši ar kokiem un krūmiem. Gleznains skats uz upes ieleju. Stāvo jūras krastu aprakstījis J. Jaunsudrabiņš tēlojumā „Labrags” (Kopoti raksti, 14. sēj., Rīga, 1984, 333. – 334. lpp.). No suitu lapas.

(Rīvas ieteka, foto: Gatis - Wondermondo.com;)

Ēnava ir Baltijas jūrā ietekoša upe Pāvilostas, 10 18,1 Alsungas un Ventspils novados.Nejaukt ar Ventas <Ēnavu Kuldīgas rajonā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
kanāls
km² 
km³

 ĒNAVA 10 18,1    18,x km  

Sākas kā novadgrāvis ziemeļaustrumos no Rīvas ciema uz Alsungas un Pāvilostas novadu robežas. Tek pa mežainu apvidu Piemares līdzenumā, ietek jūrā pie Labraga 500 m no Rīvas upes ietekas. Atsevišķi upes posmi regulēti; lejtece gravā šķeļ jūras stāvkrastu. Robežupe Ventspils un Liepājas malējiem pagastiem - Jūrkalnei un Ulmalei (1940). Upi šķērso autoceļš P111, krastos vairākas viesu mājas. Logo ar saiti uz JS produktu

KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Ventspils novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000

~ Muižupīte; Mārka grāvis; Pāžupe; Vičaka; UŽAVA; Medoles strauts; VENTA;

VIČAKA ietek jūrā pie mūsdienu Sārnates ciema, un bieži kartēs tā ne-pareizi nosaukta par Sārnati.

Lošupe ir Būšnieku ezera noteka Kurzemes rietumu piekrastē.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 LOŠUPE 1,5  11  Būšnieku ezers     

Sākas no Būšnieku ezera Ventspils pilsētas ziemeļos un ietek Baltijas jūrā. Uz Lošupes iztekas izbūvēta caurtece, kas regulē ezera līmeni. Upi netālu no iztekas šķērso Staldzenes iela. Pie ietekas jūrā šķērso stāvkrastu pa līdz 3 m dziļu gravu. Pa Klāņu -Būšnieku ezera kanālu pievienojas arī Klāņu ezers un < pieteka Aga.

Jaunupe ietek jūŗā ... pie Jaunupes.

Olderupīte 3,4 km, arī Oldere vai Olderupe; bijusi saimniecība Olderi (1940). Valodnieki nesniedz viennozīmīgu vārda skaidrojumu. Endzelīns piedāvā caur līvu valodu - oldere (mainot savu izteku; lib. `older` «nemierīgs»). Nosaukums reti izplatīts visā Kurzemē. Kāda moderna firma izmantojusi savā nosaukumā...

Lūžupe (arī ir Lūžņa; augštecē Nābeļupe) ir Baltijas jūrā ietekoša upe Ventspils novada Tārgales un Ances pagastos.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

LŪŽUPE10  25,6       

Sākas dienvidaustrumos no Ovišiem pie autoceļa P124. Agrāk sākās no Klāņezera un novadīja uz jūru Lūžņas purva ūdeņus. Pēc purva meliorēšanas ūdeņus uz Irves upi novada Dižgrāvis un notece uz Lūžupi aizsērējusi. Tek pa mežainu mazapdzīvotu apvidu Piejūras zemienes Irves līdzenumā. 8 km garumā tek starp kāpu grēdām paralēli jūras krastam. Ietek jūrā pie Lūžņas ciema.

~ Nabeļgrāvis; ?Lūžņas purva grāvis;

Ķikans (arī Ķikna, Sīkragupīte;  ir Baltijas jūrā ietekoša upe Dundagas un Ventspils novados.
pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 ĶIKANS23  Sīkragupīte34,8       

Sākas kā novadgrāvis austrumos no Nevejas ciema Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā nedaudz aiz mājas "Ventinieki". Tek pa mežainu apvidu. Zemienē. 2,5 km no ietekas jūrā sadalās divos atzaros; kreisais atzars ietek jūrā starp Jaunciemu un Sīkragu, ?labais atzars (Celmupe; 6 km garš) tek ziemeļaustrumu virzienā gar piekrastes kāpu grēdām un ietek Mazirbes upē (Wiki). Atsevišķi upes posmi regulēti. Lejpus Nevejas uz upes izbūvēti divi dīķi. Daļa upes tecējuma atrodas Slīteres nacionālā parka teritorijā. Upi šķērso autoceļi P124 un P125. Iztekas purvainē atrodams Ventnieku bedrīšakmens - saite uz historia.lv

Lielākās pietekas ir > Vecmājupe (7 km) un > Mīzalvalks; Rutkvalks; ?>Celmupe;

Mazirbe (arī ir Reinupe, Siliņupe) ir Baltijas jūrā ietekoša upe Dundagas novada Kolkas un Dundagas pagastos.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 MAZIRVE  Reinupe       

Sākas purvainajos mežos Slīteres Zilo kalnu pakājē ziemeļos no Šlīteres ciema. Tek pa Piejūras līdzenumu Slīteres nacionālā parka teritorijā. Ietek jūrā pie Mazirbes ciema.  Upi šķērso autoceļi P124 un P125.

Mazirvei ir 8 pietekas, lielākās no kurām ir >Zārtapu valks jeb Rākstupīte un < Celmupe 6 km;

Pitragsupe (augštecē Kukšupe) ir Baltijas jūras Irves šaurumā ietekoša upe Dundagas novadā.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

PITRAGSUPE14 Kukšupe       

Sākas ziemeļos no Rukšpurva Dundagas pacēlumā. Tek ziemeļu virzienā, pa dziļu gravu šķērso Slīteres Zilos kalnu krauju. Upes vidustece līdzenumā Slīteres nacionālajā parkā regulēta. Ietek jūrā starp Košragu un Pitragu. Pie Zviedrgrāgja ietekas atrodas 1 m augstais un 2,2 m platais Zviedrgrāvja ūdenskritums. Upi šķērso autoceļš P125.

Lielākās pietekas ir < Mežvidu valks; >Zviedrgrāvis 7 (<Purlejas valks);

Vecročupe 1,6 (>Vaides grāvis; <Kukšupes grāvis);

04.08.2014. pabeigts stāvoklis ar otrās pakāpes pietekām pēc Js kares un balticmap.

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

           

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Aigars Liepiņš

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .