Dienvidsuseja ar pietekām ~

no avotiem - Indānu upīte; Lāčupīte; Dobe; Rūdupe; Lapene; Vilkupe; Elsīte; Gaujiņa; Orste; Sūpīte; Goba; Patrupe; Saltupīte; Salate; Skosupīte; Klauce; Raktupīte; Bruģupīte; Dešupīte; Gobāja; Iesnupe; Cēze; Krācējgrāvis; Krīgānu ezers; Saukas ezers;

Suseja, saukta arī Dienvidsusēja, Lielā Susēja vai Susēja, ir Mēmeles >labā krasta pieteka SĒLIJĀ.            PAPILDINĀTS -20.01.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 SUSEJA 99, xDienvidSusēja 740,71 sateka126 ar hesiem 
 1220,9
(1192,7)
 0,246
hercoga ūdensceļš

Sākas satekas žuburā 93 m vjl satekot Dobei ar Gārsenes upi, un Vilkupei Aknīstes nolaidenuma rietumos pie Gārsenes. Morfoloģiski par galveno zaru uzskatāms vidējais - kraujajā senielejā no Subates ezeriem nākošais ar Dobes (Susejiņas) vārdu. Loģiska ir arī sākuma iespēja (LME1967) no Baltmuižas purva (119 m vjl), tomēr ne tālāk par purva malu pirms robežas. Jaunākos avotos ilgstoši kļūdaini pieņemts DA zars Gārsenē kā noteicošais, iespējams dēļ dzirnavām Augšgals iegūlis apraktā Aknīstes periglaciālā ielejā - dziļākā Latvijā, ar 214 metriem. Ūdensšķirtne ar Nemunas baseinu. Šķērso Sēlijas paugurvalni, Taurkalnes līdzenumu. Pie Iesalniekiem ietek Mēmelē. Lielākā SĒLIJAS (Augšzemes) upe. Gārsenē vēsturiskajās dzirnavās mazā hes. 1939. - 1942. gados izbagarēta no Aknīstes 30 km garumā. Mūsdienās skaitās regulēti 28 kilometri. Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi Neretā ir izveidota mazā hes.

Lielākās pietekas  - > Zalvīte (36 km), > Radžupe (21 km), > Arālīte (21 km), visas labā > krasta. 

Soltupes ieteka Susējā, foto: Gatis - wondermondo.com.


Dobe, arī Susējiņa, ir Susejas augštece jeb vidējais zars starp Lāčupi pa kreisi un Vilkupi pa labi jeb ziemeļos. Tā iegūlusi dziļā senielejā kura stiepjas no  Subates līdzīgas izcelsmes ezeriem, un šī sistēma kopā uzskatāma par leduslaikmeta beigu posma Daugavas noteci. kartes sīktēls ar saiti uz Balticmaps

Gārsenes upe //Lāčupīte ir Susejas satekas žubura <kreisais jeb dienvidu zars. Latvijas  un Lietuvas  robežupe 4,2 km. Krastā mazpētīts pilskalns. Pietekas - >Lāčupīte; Rūdupe?; <Indānu upīte, kuras krastā ilgstoši zaļoja plašāķ nepazītā, Latvijas dižākā liepa. {teika Lāčupe};

Vilkupe ir neliela Dobes pieteka, ietilpst Lielupes lielbaseinā. No upes nosaukuma ir cēlies arī ciema nosaukums Vilkupe. Šajā ciemā Vilkupe ietek Dobē, un pēc vairākiem simtiem metru Dobe ietek Dienvidsusejā. Hercoga Jēkaba kanāla "epicentrs". 

Kr. Barons 1859.g. - ...Muhsas un Ņemmuma, un wiņņu peetekkahm Sufsejas un Wehzites,

Dabas parks Sauka; dabas liegums Baltmuižas purvs -
saites DA pārvaldes vietnē;


Apraksts vietnē 3w.ancentsites.eu
Jaunzemju Velna nags pirms Ērberģes;
Plāns no grāmatas Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni, 1999. Juris Urtāns, Jānis Asaris, fonds "Mantojums", zīmējums Anda Bērziņa
 VĒRTUMI KRASTOS - 
> Kurmišku pilskalns; <Susejas pilskalns; 
>Kņāvu kalns, pilskalns;
<Saltupes svētavots; 
<Pilskalns "franču skanstis";

<Aknīstes kultūrvēstures muzejs;

VILKUPES kanāla hercoglaiks, raksts kanāli.lv,

RŪDUPES ozols un citi dižkoki vietnē Ceļteka

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~


Zalvīte , arī Zalve ir > labās puses Susejas pieteka Jēkabpils rajonā;

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 ZALVĪTE 36 21 0,58     2550,061 

Izceļas satekot meža grāvjiem Sēlijas paugurvalnī dažus kilometrus uz rietumiem no Viesītes. Baseina lielākā daļa atrodas Taurkalnes līdzenumā, pārsvarā mežainā un purvainā apvidū. Augštecē līdz Zalvei un arī vēl lejpus tās upes gultne regulēta. Lejtecē Zalvīte tek pa šauru, ~5m dziļu ieleju. Upi šķerso autoceļi P86 un P73.

Lielākās pietekas - <Dešupīte 10 km; <Vilkupe 8; >Zalvītes strauts 8; >Iesnupe 12 km; Latvīte?;

Dešupīte ir Zalvītes < kreisā krasta pieteka, 10 km gara.

Iztek no Viesītes pagasta Ģerķēnu puriņa rietumu gala kā strauts, tālāk plūst uz rietumiem, īsu posmu tekot pa Elkšņu pagasta  teritoriju, tad šķērso atkal Viesītes pagastu, kur saplūst ar citu strautu, veidojot Dešupīti. Tālāk plūst ziemeļrietumu virzienā, īsu posmu šķērsojot Saukas pagastu un atkal nonākot Viesītes pagastā, kur ieplūst Zalvītē baseina platība 47,5 km².

Iesnupe (arī Ieskupe, Lieliesnupe, Lieliesupe) ir Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes novada ziemeļrietumos. Izteka no Salu purva. Tek cauri meža masīviem rietumu-ziemeļrietumu virzienā, pie Jaunzemu mājām pagriežoties uz dienvidiem. Ietek Zalvītē lejpus Gobājas. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.

Gobāja ir Zalvītes > labā krasta pieteka Viesītes novada ziemeļrietumos, 8 km gara. Tek cauri meža masīviem rietumu virzienā. Ietek Zalvītē pie Neretas novada robežas. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.

Žīdu grāvis (arī Žeidu grāvs) ir Zalvītes kreisā krasta pieteka Viesītes novadā. Iztece Saukas pagasta ziemeļaustrumos. Tek rietumu-ziemeļ-rietumu virzienā. Ietek Zalvītē. Šķērso valsts autoceļš P75 (Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta)). Ūdensteces krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.

Aleksandrs Pelēcis, Sarkanās ūdensrozes -
Zalve, Zalve — alkšņos upe sīka / Baltu ūdensrožu nav nemaz / Vēju dēļ aug dažas priedes likās, / Drūmu dziesmu dveš pie kapsētas.

Krācējgrāvis izveidots baronu laikos lai novadītu Viesītes < pietekas Cēzes ūdeņus Susejā. Izrakts šaurākajā vietā pie Ērberģes 1,7 km garumā no Čulkām, (mūsdienās tuvāk Druviņas). Garums maksimāli varētu būt 2,8 km, ar < pieteku Cēzīti, ja tādu nosaukumu atstājam bijušās Cēzes augšgalam. Sateces baseins 33 km², kritums ~4 metri, pie ietekas pa dolomīta gultni. Bagarēts vēl 1960.g.

Dūņupe -Dienvidsusēlijas labā pieteka Jēkabpils un Aizkraukles rajonā Iztek no Saukas ezera Sēlijas paugur vaļņa rietumu nogāzē.Upe, izņemot pašu lejteci, regulēta. Tek dienvidu virzienā pa pārpurvotām pļavām un mežiem. Uzņem apkārtējos meliorācijas sistēmas ūdeņus. Noteci regulē Saukas ezers (senāk pie iztekas bija slūžas).


KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Aizkraukles rajons 2007., Daugavpils novads, 2015., karte mērogā 1 : 75 000 (km cm). 


pamatnosaukumsgarumssinonīmikritumsvidējaissākotneistekastāvoklisbaseinsnoteceīpašais


km
mkm
mvjl



Dūņupe
15Sauka




139

...varbūt tomēr Duoņupe...

Orientējoša locija ~

Km līdz grīvaiAugstums v.j.l.Kritums (m/km)Orientieri
9992.90.9l. krasta pieteka Dobe.
9589.20.5koka tilts.
93

kr. krasta pieteka Elsīte, tilts.
9187.10.3Aknīstes tilts, l. krasta pieteka Radžupe.
8485.00.7dzelzsbetona tilts.
83

l. krasta pieteka Arālīte.
8283.60.1Zemgaļu tilts.
78

kr. krastā - Elkšņi, pieteka Dzirnupe.
7682.80.2Dzenīšu tilts.
7081.40.2Saukas ceļa tilts
5779.10.2l. krastā - Staburagu m.
4977.20.5kr. krasta pieteka Salāte, tilts.
47

Neretas tilts.
4072.90.2koka tilts.
3872.50.2l. krasta pieteka Dūņupe.
3371.40.3Vanagu tilts.
30

dzelzsbetona tilts.
2769.60.3koka tilts.
2368.50.3koka tilts.
1666.21.3upē salas.
1362.30.2l. krasta pieteka Zalvīte.
961.61.5Ērberģe.
7

dzelzsbetona tilts.
657/550.9dzirnavu aizsprosts.
2

dzelzsbetona tilts.
049.7
ieteka Mēmelē.
LOCIJA pēc Ints Lukss "Ar laivu Latvijas ūdeņos", 1991.g.

Citāts no romāna Sōla

Drīz Gaujas krastos ziedēs ievas. Mana sapņu upe Susēja rāmi plūdīs lēzenos krastos un tās tumšā dzelme atstaros debesis un kokus, un jauni ļaudis jūsmos tās krastos. Tikai manis tur nebūs. Gaiša matu cirta nedusēs uz mana pleca, manas rokas nesildīs desmit vārus no salušus pirkstus. Un ja ari pēc gadiem man izdotos tur atkal staigāt, tad Susējas krasts vairs manis nepazīs. Un pāri tilta margām no dzelmes manī pretī vērsies drūms, vecs un vientuļš trimdinieka vaigs. — GUNARS JANOVSKIS

~ Tecējums vēsturē

Leduslaikmeta beigās Aknīstes dziļieleja novada Daugavas sprostezeru ūdeņus uz Rietumiem. Izveidojas Susējas senieleja, kurā mūsdienās līkumo nelielā upīte Dobe - Suseja.

Pat hercogistes ziedu laiki aizsniedz šo nomali vienīgi ar Vilkupes - Eglaines savienošanas mēģinājumu 1677.gadā.

SUSĒJAS augšgali kartēs ir dažādi, vēl šobaltdien?!

Starp Dunaburg         un Jacobstadt atrodamas vairākas Susejas uppes.

 Ilukstes apriņķis dzelteni krāsots

KARTE - Livland-Kurland 1880.g.

Vairākas vēsturiskās dzirnavas darbojas uz sānupēm - Gārsenē,  Vilkupē, Skirsā (Radžupē) un Vecmelderos no avotiem.


Nospraužot jauno valstu robežas 1920. gadā, Latvijas pārstāvji ir pārsteigti par Lietuvas delegācijas priekšlikumu robežu  likt pa Suseju.

Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi uz Susejas Neretā ir izveidota mazā hes.


Soltupe, jeb Saltavota strauts ir viena no īsākajām ūdenstecēm - ap 150 metrus.

PIETEKU PIETEKAS ~

DIENVIDSUSEJA114; viss sateces baseins no avotiem -

>Dobe13 -Dubiķis; -Patmalnieku ez. -Vārkavas ez. (>Sveikata; >Lapenes upīte); >Vilkupe)); <Lāčupīte (<Indānu /Ģārsenes upīte; >Rūdupe); <Elsīte15; >Radžupe21 (<Upesgala upīte; >Putraimiņu grāvis (>Vainagu grāvis; <Mežmalu grāvis); >Audriņu grāvis |Aknīstes robeža|); >Saltupīte; <Soltupe -Svētavots; >Gaujiņa; >Vecmelderu dzirnavu avoti; <Skārdupe; >Arālīte21 (>Orste; >Sūpīte (Bērzu purva grāvis /Biržupes`kanāls); <Goba9; >Tameiku grāvis; Oisteres strauts); <Dzirnavupīte; >Plotkes strauts (<Patrupe); >Saltupīte; <Salate12 -Krīgānu ezers (>Baložu upīte; <Rites strauts); >Dūņupe14 //Duoņupe -Saukas ezers (>Klauce17 (<Raktupīte -Sūpes ezers); Bruģupīte1,54); (<Skosupīte; <Vecupīte3); >Zalvīte36 (>Sutenāre; <Dešupīte10 (<Žīdu grāvis); >Gobāja; >Iesnupe12; >Zalvītes strauts8; <Vilkupe8; Ārsupju gr.; Binatu gr.; Krieviņu gr. Ošu`gr.); >Garvēderu grāvis; >Krācējgrāvis2,8 (<Cēzīte11); - ieteka MĒMELĒ. 

Urtāns, Juris, 2006 - 
pag. Gārsenes Kurmišku pilskalns, dēvēts par Nogrimušo pili, atrodas netālu no Lietuvas robežas - Lāčupes jeb Dienvidsusējas (?!) labajā krastā, pretim Ozolkalnu māju vietai otrpus upei. Senvietas uzmērījums pagaidām nav veikts. Mežu apaugušā vieta, kas tiek uzskatīta par pilskalnu, ir gravas un purva...

Suseja nav Latvijas-Lietuvas robežupe, tātad īsāka un ne apkārt Baltmuižas purvam - http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0301017073|article:DIVL470|page:134|query:Pēteris Poļaks|issueType:B

Veci raksti - 

Mēmeles pietekas Lielās Susejas garums ir 120. km; šī upe rodas no trim satekām: Vilkupes, Rūdupes un Dobes; tās kritums 0,67 m uz 1 km. Beigu posmā L. Suseja tek pa līdzenumu un uzņem no labās puses Sauku (15 km) un Zalvīti (34 km). Susejas baseins ir apmēram 1300 km2 liels. Lielās Susejas ietekas vietā Mēmele atrodas 16,6 m virs jūras līmeņa.
Pēc apmēram pieciem km Mēmelē no labās puses ieplūst Viesīte (58 km gara), kas iztek no Viesītes ezera.
Pa Mēmeles labā krasta pietekām no Daudzeses un Taurkalnes mežiem uz Jelgavu un Rīgu pludina baļķus, malku u. c. kokmateriālus gan sasietus plostos, gan vaļēji.
Lūk, ko pastāsta Jūlijs Vanags par Viesītes upi, jauniešiem domātajā stāstā «No Neretas līdz jūrai», 1951, Rīga. 


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai.Liepiņš

Šeit es un Tu varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .