kartes sīktēls ar saiti uz Balticmap-

Dienvid Suseja ar pietekām ~

no avotiem - Indānu upīte; Lāčupīte; Dobe; Rūdupe; Lapene; Vilkupe; Elsīte; Gaujiņa; Orste; Sūpīte; Goba; Patrupe; Saltupīte; Salate; Skosupīte; Klauce; Raktupīte; Bruģupīte; Dešupīte; Gobāja; Iesnupe; Cēze; Krācējgrāvis; Krīgānu ezers; Saukas ezers;

Suseja, saukta arī Dienvidsusēja, Lielā Susēja vai Susēja, ir Mēmeles >labā krasta pieteka SĒLIJĀ. Sākas no vairākām upītēm satekas žuburā Aknīstes nolaidenumā Lietuvas pierobežā pie Gārsenes. Lielākā SĒLIJAS (Augšzemes) upe.       PAPILDINĀTS -17.06.2017.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 SUSEJA 112,5
DienvidSusēja 740,71 Patmalnieku ez.
117
ar hesiem 
 1220,9
(1192,7)
 0,246
hercoga ūdensceļš

Izveidojas satekot Dobei ar Gārsenes upi, un Vilkupei Aknīstes nolaidenuma rietumos. Morfoloģiski par galveno zaru uzskatāms vidējais - kraujajā senielejā no Subates ezeriem nākošais ar Dobes (Susejiņas) vārdu. Tas arī uzskatīts par Sussej Hercogvalsts laikmetā. Loģiska būtu sākuma iespēja (LME1967) no Baltmuižas purva (119 m vjl), tomēr ne tālāk par purva malu pirms robežas. Jaunākos avotos ilgstoši kļūdaini pieņemts DA zars Gārsenē kā noteicošais, iespējams dēļ dzirnavām. Augšgals iegūlis apraktā Aknīstes periglaciālā ielejā - dziļākā Latvijā, ar 214 metriem. Ūdensšķirtne ar Nemunas baseinu. Šķērso Sēlijas paugurvalni, Taurkalnes līdzenumu. Pie Iesalniekiem ietek Mēmelē. Gārsenē vēsturiskajās dzirnavās mazā hes. 1939. - 1942. gados izbagarēta no Aknīstes 30 km garumā. Mūsdienās skaitās regulēti 28 kilometri. Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi Neretā ir izveidota mazā hes.

Lielākās pietekas  - > Zalvīte (36 km), > Radžupe (21 km), > Arālīte (21 km), visas labā > krasta. 

Soltupes ieteka Susejā, foto: Gatis - wondermondo.com.

Kr. Barons 1859.g. - ...Muhsas un Ņemmuma, un wiņņu peetekkahm Sufsejas un Wehzites, 

Dobe, arī Susējiņa, ir Susejas augštece jeb vidējais zars starp Gārsenupi//Lāčupi pa kreisi un Vilkupi pa labi. Tā iegūlusi dziļā senielejā kura stiepjas no  Subates līdzīgas izcelsmes ezeriem, un šī sistēma kopā uzskatāma par leduslaikmeta beigu posma Daugavas noteci; dabiska.

Gārsenes upe //Lāčupīte ir Susejas satekas žubura <kreisais jeb dienvidu zars. Latvijas  un Lietuvas  robežupe 4,2 km. Krastā mazpētīts pilskalns. Pietekas - >Lāčupīte; Rūdupe?; <Indānu upīte, kuras krastā ilgstoši zaļoja plašāk nepazītā, Latvijas dižākā liepa. {teika Lāčupe}; Regulēta 5,0 no 5,5 km 1960.g. IESPĒJAMS ka no valstu robežas tek tikai Lāčupe, un Gārsenes upe izveidojas īsā lejtecē.  

Vilkupe ir neliela Dobes pieteka, ietilpst Lielupes lielbaseinā. No upes nosaukuma ir cēlies arī ciema nosaukums Vilkupe. Šajā ciemā Vilkupe ietek Dobē, un pēc vairākiem simtiem metru Dobe ietek Dienvidsusejā. Hercoga Jēkaba kanāla "epicentrs". Regulēti 5,6 km no 8,8(?!) 1966.g. 

DZIRNAVAS - Susējas p., Vitenheima Susēja, arī Vilkupe (Wittenheim-Sus-sey), U; Gārsenes p., Gārsenes dz., U, T, Ip. A. Dimpermaņa mantin.; Susējas p., Lungīnes dz., T, Ip. T. Labsvīrs, Vilkupes dz., U, Ip. J. Bruners (AT85) 

Elsīte, Elksnīte 15 km gara < kreisā pieteka Aknīstes nolaidenumā. Kritums no Augštaitijas augstienes 38 metri, baseina platība 27,2 (?38,9), teoretiskā notece 0,0006 km³. Sākas novadgrāvjos, augštecē posmi regulēti. (I.Rieksts95). Latvijā regulēti 9,1 no 11,5 km 1962.-74.g-os. 

Dabas parks Sauka; dabas liegums Baltmuižas purvs -
saites DA pārvaldes vietnē; 


Apraksts vietnē 3w.ancentsites.eu
Jaunzemju Velna nags pirms Ērberģes


J.Urtāna raksts par Aknīstes senvēstures pieminekļiem mēnešrakstā Labietis, 2006

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Plāns no grāmatas Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni, 1999. Juris Urtāns, Jānis Asaris, fonds "Mantojums", zīmējums Anda Bērziņa
 VĒRTUMI KRASTOS - 
> Kurmišku pilskalns; <Susejas pilskalns; 
>Kņāvu kalns, pilskalns;
<Saltupes svētavots; 
<Pilskalns "franču skanstis";

<Aknīstes kultūrvēstures muzejs;

VILKUPES kanāla hercoglaiks, raksts kanāli.lv,

RŪDUPES ozols un citi dižkoki vietnē Ceļteka

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~


Radžupe, jeb Aknīstes upe, vai Skirsa, bet droši ka augšdaļā pamatīgi sarakņāta. Pietekas maina pakārtotību un nosaukumus pēc jauniem kolchozu centriem. Topogrāfi tam seko! Varētu būt 17 km gara, lejasdaļas 8 km skaitās neregulēti? 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 RADŽUPE 17,5 Skirsa 25  purvs?žuburs  6,1* 129 0,031akmenslauztuves

Radžupīte, Susējas pieteka, augšdaļā savāc ūdeņus no mežu purviem, tad, tecēdama taisni uz DR iegrauž diezgan dziļu gravu sevišķi lejdaļā pret Aknīsti. Ir par robežu starp Aknīstes un Susējas pagastiem (LKV1938). ...augštecē arī nosaukumu Skirsa; garums 25 km, kritums 30 m, baseins 129 km. Augšdaļā, mežainā un purvainā apvidū iztaisnota (A.Pastors1970). ..garums 21km, sākas purvainos mežos pie Zasas satekot grāvjiem. Vidustecē un lejtecē tek dziļā gravā pa lauksaimniecības zemēm, dzirnavezers 3ha (I.Eipurs97). *melioratoru, pret dienvidiem atliektā upes augšala garums 22,6 km, tad regulētais gabals skaitās 13,3 km. 

 Pietekas - skatīt lapas apokšā, kopīgā baseinā. 

Radžupe vienmēr pievērsusi uzmanību ar savu kraujo lejteci. Te lauztas būvēm radzes, dedzināti kaļķi un griezušās dzirnavas. Pēc Daugavas kanjona noslīcināšnas dabas zinātnieki izteica pieņēmumu, ka tieši te varētu būt paglābušies kādi floras retumi. 

Ūdens ķērpji Alfons Piterāns DVK1978) - Tipiski amfībiskie ķērpji ir Dermatocarpon weberi, kas aug bieži vien grūti sasniedzamās vietās upju ielejās uz akmeņiem Tiem ir lielas un biezas lapveida daivas. Samirkušas tas ir spilgti zaļas. Šie ķērpji aug uz vertikālam akmens virsmām pie paša ūdens. Latvijā šo ķērpi pirmo reizi atradis A. Brutāns kādā Slīteres upītē uz akmeņiem. Vēlākajos gados N. Malta to ievācis Pampāļos Krodzeles upē, H. Skuja — Slīterē, E. Vimba to ievācis pie Aknīstes Radžupē un raksta autors pie Vīdāles Melnsilupītē uz akmeņiem. Šīs ir savdabīgas ķērpju sugas, kuras ir piemērojušās noteiktiem dzīves apstākļiem. Jāatzīmē arī tas, ka šie ķērpji aug tikai tīras, nepiesārņotās vietās. Piesārņotībai palielinoties, tie pakāpeniski atmirst. 

DZIRNAVAS - Aknīstes p., Aknīstes dz., M, w, v, īp. K. Dinga Straumes dz., U, M, w, īp. sab. ~Straume" Vecmelderu dz., U, Ip. I. Nenišķis (AT85). Aknīstes dzirnavās 1886.g. dzimis J.Kalniņš, līdz 1939.g. Ļeņingradā guberņas prokurs. Dzirnavu līcī zaļumbaļļu vieta, bet 1939.g. elektro? 

>Arālīte21 Susejas > pieteka Aknīstes nolaidenumā. Kritums 25,5 m, baseins 88,1 km², notece 0,02 km³. Izteka pārpurvotā, daļēji mežainā udenšķirtnē (I.Rieksts). Regulēti 13,9 (no 17,3 km) 1959. un 2000.g. Pietekas -(>Orste; >Sūpīte (Bērzu purva grāvis /Biržupes kanāls); <Goba9; >Tameiku grāvis; Oisteres strauts);

 J.Urtāns, Labietis 2004, rakstā par zaudēto kulta akmeni - Aknīstes novadā ir bijis vēl viens sens kultakmens ar dobumu. Līdz mūsdienām tas nav saglabājies. Skumji, ka akmens gājis zudumā vēl salīdzinoši nesenos padomju meliorācijas darbos. Tas atradies Arālītes upītes kreisajā krastā pie Stūreļu mājām. M. Pūpols 1987.gadā atcerējās, ka akmens bijis ap 6 kubikmetri liels un tā plakanajā virsmā bija caurmērā ap 40 cm liels iedobums. Meliorācijas darbos akmens no savas sākotnējās vietas izcelts un, domājams, turpat Arālītes līcī aprakts. Akmens vietu mūsdienās iezīmē ozols 1943.gada 11.jūlijā Pieminekļu valdes līdzstrādniece A. Auzāne no Oreļu māju saimnieka Pētera Pūpola un Minnas Pūpols pierakstīja nostāstu, ka senos laikos pie ozola un akmens turēti "pātari"; pie ozola esot bijušas piekārtas toreizējo dievu bildes un uz akmens likti ziedojumi dievam. Jau tolaik akmens virsma esot bijusi papostīta, jo uz akmens zaļumnieki dedzinājuši uguni. Varbūt vēl ir iespējams šo dobumakmeni atrast un atrakt? Tas būtu ļoti savdabīgs liecinājums Aknīstes novada ļaužu senajiem ticējumiem. Par mitoloģisko vietu uzskatāms Velna kalns Arālītes kreisā krasta pietekas malā pie Samsonu mājām. Pēc nostāstiem šajā kalniņā vecos laikos esot nogrimusi baznīca. Kādreiz pie kalna esot stāvējis krusts, kas tiešām varētu liecināt par kādām senām ar kristietību saistītām tradicijām. 

Salate, Solotes upeite, Solāte (Vdb), 12 km gara < kreisā pieteka no Krīgānu ezera ar kritumu 3,8 m, baseinu 60 km² un gada noteci 0,012 km³. Daudz sīku pieteku, lielākā Rites strauts 4 km no Viņaukas ezera. (I.Eipurs98) Lejtecē šķērso Neretas lielceļš. Regulēta 7,7 no 10,4 km 1960. un 1994.g. 

Dūņupe, arī Sauka -Dienvidsusēlijas > labā pieteka Jēkabpils un Aizkraukles rajonā Iztek no Saukas ezera Sēlijas paugur vaļņa rietumu nogāzē. Upe, izņemot pašu lejteci, regulēta (1960.g.). Tek dienvidu virzienā pa pārpurvotām pļavām un mežiem. Uzņem apkārtējos meliorācijas sistēmas ūdeņus. Noteci regulē Saukas ezers; senāk pie iztekas bija slūžas (I.Rieksts95). Ezerā - Klauce - Sūpes purvs, Sūpes ezers, 

Zalvīte, arī Zalve ir > labās puses Susejas pieteka Jēkabpils rajonā;

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

 ZALVĪTE 36 21 0,58     2550,061 

Izceļas satekot meža grāvjiem Sēlijas paugurvalnī dažus kilometrus uz rietumiem no Viesītes. Baseina lielākā daļa atrodas Taurkalnes līdzenumā, pārsvarā mežainā un purvainā apvidū. Augštecē līdz Zalvei un arī vēl lejpus tās upes gultne regulēta. Lejtecē Zalvīte tek pa šauru, ~5m dziļu ieleju. Upi šķerso autoceļi P86 un P73.

Lielākās pietekas - <Dešupīte 10 km; <Vilkupe 8; >Zalvītes strauts 8; >Iesnupe 12 km; Latvīte?;

Dešupīte ir Zalvītes < kreisā krasta pieteka, 10 km gara.

Iztek no Viesītes pagasta Ģerķēnu puriņa rietumu gala kā strauts, tālāk plūst uz rietumiem, īsu posmu tekot pa Elkšņu pagasta  teritoriju, tad šķērso atkal Viesītes pagastu, kur saplūst ar citu strautu, veidojot Dešupīti. Tālāk plūst ziemeļrietumu virzienā, īsu posmu šķērsojot Saukas pagastu un atkal nonākot Viesītes pagastā, kur ieplūst Zalvītē baseina platība 47,5 km².

Iesnupe (arī Ieskupe, Lieliesnupe, Lieliesupe) ir Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes novada ziemeļrietumos. Izteka no Salu purva. Tek cauri meža masīviem rietumu-ziemeļrietumu virzienā, pie Jaunzemu mājām pagriežoties uz dienvidiem. Ietek Zalvītē lejpus Gobājas. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.

Gobāja ir Zalvītes > labā krasta pieteka Viesītes novada ziemeļrietumos, 8 km gara. Tek cauri meža masīviem rietumu virzienā. Ietek Zalvītē pie Neretas novada robežas. Upi nešķērso valsts autoceļi, tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.

Žīdu grāvis (arī Žeidu grāvs) ir Zalvītes kreisā krasta pieteka Viesītes novadā. Iztece Saukas pagasta ziemeļaustrumos. Tek rietumu-ziemeļ-rietumu virzienā. Ietek Zalvītē. Šķērso valsts autoceļš P75 (Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta)). Ūdensteces krastos nav lielāku apdzīvoto vietu.

Aleksandrs Pelēcis, Sarkanās ūdensrozes -
Zalve, Zalve — alkšņos upe sīka / Baltu ūdensrožu nav nemaz / Vēju dēļ aug dažas priedes likās, / Drūmu dziesmu dveš pie kapsētas. 

Krācējgrāvis izveidots baronu laikos lai novadītu Viesītes < pietekas Cēzes ūdeņus Susejā. Izrakts šaurākajā vietā pie Ērberģes 1,7 km garumā no Čulkām, (mūsdienās tuvāk Druviņas). Garums maksimāli varētu būt 2,8 km, ar < pieteku Cēzīti, ja tādu nosaukumu atstājam bijušās Cēzes augšgalam. Sateces baseins 33 km², kritums ~4 metri, pie ietekas pa dolomīta gultni. Bagarēts vēl 1960.g. 

Js logo ar saiti uz kartes produktu-

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Aizkraukles rajons 2007., Daugavpils novads, 2015., karte mērogā 1 : 75 000 (km cm). 


pamatnosaukumsgarumssinonīmikritumsvidējaissākotneiztekastāvoklisbaseinsnoteceīpašais


km
mkm
mvjl















...varbūt tomēr Duoņupe...

Orientējoša locija ~

Km līdz grīvaiAugstums v.j.l.Kritums (m/km)Orientieri
9992.90.9l. krasta pieteka Dobe.
9589.20.5koka tilts.
93

kr. krasta pieteka Elsīte, tilts.
9187.10.3Aknīstes tilts, l. krasta pieteka Radžupe.
8485.00.7dzelzsbetona tilts.
83

l. krasta pieteka Arālīte.
8283.60.1Zemgaļu tilts.
78

kr. krastā - Elkšņi, pieteka Dzirnupe.
7682.80.2Dzenīšu tilts.
7081.40.2Saukas ceļa tilts
5779.10.2l. krastā - Staburagu m.
4977.20.5kr. krasta pieteka Salāte, tilts.
47

Neretas tilts.
4072.90.2koka tilts.
3872.50.2l. krasta pieteka Dūņupe.
3371.40.3Vanagu tilts.
30

dzelzsbetona tilts.
2769.60.3koka tilts.
2368.50.3koka tilts.
1666.21.3upē salas.
1362.30.2l. krasta pieteka Zalvīte.
961.61.5Ērberģe.
7

dzelzsbetona tilts.
657/550.9dzirnavu aizsprosts.
2

dzelzsbetona tilts.
049.7
ieteka Mēmelē.
LOCIJA pēc Ints Lukss "Ar laivu Latvijas ūdeņos", 1991.g.

Citāts no romāna Sōla

Drīz Gaujas krastos ziedēs ievas. Mana sapņu upe Susēja rāmi plūdīs lēzenos krastos un tās tumšā dzelme atstaros debesis un kokus, un jauni ļaudis jūsmos tās krastos. Tikai manis tur nebūs. Gaiša matu cirta nedusēs uz mana pleca, manas rokas nesildīs desmit vārus no salušus pirkstus. Un ja ari pēc gadiem man izdotos tur atkal staigāt, tad Susējas krasts vairs manis nepazīs. Un pāri tilta margām no dzelmes manī pretī vērsies drūms, vecs un vientuļš trimdinieka vaigs. — GUNARS JANOVSKIS

~ Tecējums vēsturē

Leduslaikmeta beigās Aknīstes dziļieleja novada Daugavas sprostezeru ūdeņus uz Rietumiem. Izveidojas Susejas senieleja, kurā mūsdienās līkumo nelielā upīte Dobe - Suseja.

Pat hercogistes ziedu laiki aizsniedz šo nomali vienīgi ar Vilkupes - Eglaines savienošanas mēģinājumu 1677.gadā.

SUSEJAS augšgali kartēs ir dažādi, vēl šobaltdien?!

Starp Dunaburg         un Jacobstadt atrodamas vairākas Susejas uppes.

 Ilukstes apriņķis dzelteni krāsots

KARTE - Livland-Kurland 1880.g.

Vairākas vēsturiskās dzirnavas darbojas uz sānupēm - Gārsenē,  Vilkupē, Skirsā (Radžupē) un Vecmelderos no avotiem.


Nospraužot jauno valstu robežas 1920. gadā, Latvijas pārstāvji ir pārsteigti par Lietuvas delegācijas priekšlikumu robežu  likt pa Suseju.

Uzpludinot Neretas ūdenskrātuvi uz Susejas Neretā ir izveidota mazā hes. 

Soltupe, jeb Saltavota strauts ir viena no īsākajām ūdenstecēm - ap 150 metrus.

PIETEKU PIETEKAS ~

DIENVIDSUSEJA114; viss sateces baseins no avotiem -

>Dobe13 -Dubiķis; -Patmalnieku ez. -Vārkavas ez. (>Sveikata; >Lapenes upīte); >Vilkupe)); <Lāčupīte (<Indānu /Ģārsenes upīte; >Rūdupe); <Elsīte15; >Radžupe17,5 (<Rīdzene  (<Upesgala upīte); >Šķērse (<Putraimiņu gr. (<Solu gr.2; >Vainagu gr.; <Mežgales gr.); >Audriņu gr. |Aknīstes robeža|); >Saltupīte; <Soltupe -Svētavots; >Gaujiņa; >Vecmelderu dzirnavu avoti; <Skārdupe; >Arālīte21 (>Orste; >Sūpīte (Bērzu purva grāvis /Biržupes`kanāls); <Goba9; >Tameiku grāvis; Oisteres strauts); <Dzirnavupīte; >Plotkes strauts (<Patrupe); >Saltupīte; <Salate12 -Krīgānu ezers (>Baložu upīte; <Rites strauts); >Dūņupe14 //Duoņupe -Saukas ezers (>Klauce17 (<Raktupīte -Sūpes ezers); Bruģupīte1,54); (<Skosupīte; <Vecupīte3); >Zalvīte36 (>Sutenāre; <Dešupīte10 (<Žīdu grāvis); >Gobāja; >Iesnupe12; >Zalvītes strauts8; <Vilkupe8; Ārsupju gr.; Binatu gr.; Krieviņu gr. Ošu`gr.); >Garvēderu grāvis; >Krācējgrāvis2,8 (<Cēzīte11); - ieteka MĒMELĒ. 

Urtāns, Juris, 2006 - 
pag. Gārsenes Kurmišku pilskalns, dēvēts par Nogrimušo pili, atrodas netālu no Lietuvas robežas - Lāčupes jeb Dienvidsusejas (?!) labajā krastā, pretim Ozolkalnu māju vietai otrpus upei. Senvietas uzmērījums pagaidām nav veikts. Mežu apaugušā vieta, kas tiek uzskatīta par pilskalnu, ir gravas un purva...

Suseja nav Latvijas-Lietuvas robežupe, tātad īsāka un ne apkārt Baltmuižas purvam - http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0301017073|article:DIVL470|page:134|query:Pēteris Poļaks|issueType:B  

Veci raksti - 

Mēmeles pietekas Lielās Susejas garums ir 120. km; šī upe rodas no trim satekām: Vilkupes, Rūdupes un Dobes; tās kritums 0,67 m uz 1 km. Beigu posmā L. Suseja tek pa līdzenumu un uzņem no labās puses Sauku (15 km) un Zalvīti (34 km). Susejas baseins ir apmēram 1300 km2 liels. Lielās Susejas ietekas vietā Mēmele atrodas 16,6 m virs jūras līmeņa.
Pēc apmēram pieciem km Mēmelē no labās puses ieplūst Viesīte (58 km gara), kas iztek no Viesītes ezera.
Pa Mēmeles labā krasta pietekām no Daudzeses un Taurkalnes mežiem uz Jelgavu un Rīgu pludina baļķus, malku u. c. kokmateriālus gan sasietus plostos, gan vaļēji.
Lūk, ko pastāsta Jūlijs Vanags par Viesītes upi, jauniešiem domātajā stāstā «No Neretas līdz jūrai», 1951, Rīga. 


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! ©

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai.Liepiņš

Šeit es un Tu varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .