Amata ~ ar pietekām                 ŠODIENAS LĪMENIS

Man grūti atturēties nepiebildušam, ka AMADA varētu būt īstais un patiesais šīs straujupes vārds. Jo seniem līviem tas skanētu `aa - mad `- upe māte. Te ir jādod goda vieta Melānijai Vanagai, Amadas nenogurstošai pētniecei, kuras mūža veikums ir ducis rokraksta sējumu par sava novada, savu senču upi. 

"Es ļoti vēlos lai vienreiz viena dzimtenes upe būtu iespējami pilnīgi iepazīta, izprasta, iemūžināta, vārdos un bildēs parādīta. /../ Sāku domāt, ko es zinu par savas puses upi. Kur tā sākas, kādi krasti, kāda straume, kādas pietekas..                                                                             PAPILDINĀTS - 13.03.2019.

Amata ir Gaujas < kreisā krasta pieteka Vidzemes augstienē un Gaujavā. Amatas, Cēsu un Līgatnes novados. Sākas ūdensšķirtnē ar Juglas > Mērgupi un Ogres >Līčupi. Literatūrā pastāv vairāki iztekas varianti. Augštece lēna līkumojot purvainās pļavās. Mežainajā vidusdaļā met plašus lokus smilšainos krastos ar varbūtību veidot vecupes. Pie dzelzceļa tilta sāk iegrauzties pamatiežos, dolomītā. Kritums sadalās nevienmērīgi, lejtecē vietām sasniedz 8-10 m/km. Straumes ātrums mazūdens periodā 0,5-2 m/s, palu laikā - aptuveni 3 m/s.  Barošanās lielā mērā no avotiem. Lejasdaļā Gaujas nacionālajā parkā tek pa senieleju kraujos, 15-35 m augstos  dolomīta un smilšakmens  krastos. Kopumā vairāk kā 60 pieteku, sākotnes apvidū daudz ezeriņu. Vidusdaļā mežainajā divi pilskalni. Augštece regulēta 1933.g. Pludināšana bija iespējama 12 lejteces km. Kārļu dzirnavās kopš 1927.g. elektrostacija līdz 1963.g. apgādā Cēsis.

Lielākās pietekas, kreisā krasta -  <Maiļupe; <Dadžupe11 km; <Nediene10 km; <Pērļupe12 km; <Kumada 13 km;                                    

Labā krasta - >Dzirnupe11, >Zvirgzdupe; >Vilkate; >Roču strauts;

Laivošanas 2014. pavasara Amatas -50 materiāli atrodas lapas apakšdaļā. Populārākā pavasara laivojumu upe no Melturiem Vidzemes šosejā. Tomēr, kurš nav laivojis no Skujenes, tas Amatu nepazīst! Jo augšgals ir tehniski daudz sarežģītāks.

 Ūdensteces garumi Amatas gadījumā sastopami dažādi, gan nelielā diapazonā. No 63 līdz 69 kilometriem. Piemēram: Latvijas Zeme, Daba un Tauta, 1936.g. - 63 km; Latvijas Mazā enciklopēdija, 1967.g. - 66 km, bet Campo.lv jau - 74,2 km (!!!). Arī iztekas vietas literatūrā ir dažādas.

Amadas pietekas dabiskā secībā sākot no Kūkāļa pēc M. Vanagas pētījumiem.

Kreisā pusē < Skanstes upīte (ūdensšķirtne ar Lielās Juglas satekupi Mērgupi); < Melnupīte ar > pieteku Jērupīti no Teļu ezera  (ūdensšķirtne ar L. Juglas Mērgupi); < Veģu strauts; > Gnēzenes grāvis; <Zušu strauts; < Šķiltes grāvis - (visi nosaukumi pēc mājvārdiem); > Brasla ar < pietekām Sarkaņupi no Zvannieku ezera (ūdensšķirtne ar Daugavas Ogri); < Kuiļupīti; augšgals Melnupīte; Amatas > Alupīte un > Briežupīte pirms Skujenes (ūdenšķirtne ar GAUJAS izteku pie Elkas kalna);

Pēc Skujenes < Dēdupe un <Dzirkstupe, abas no Kosas ezera; > Pauļupe; >Zvirgzdupīte; <Āpšupe; > Aunupīte; >Dzirnupe  ar < Mellupe no Bezdibeņa, >Astrupīte; >Krieviņu strauts; <Krampupe; >Bērzupīte un >Medņukalna upīte; < Stirnupe; (klāt Sīļu dzirnavas), < Dadžupe; >Vilkate; >Mīlīšu grāvis;  >Raganiņa ar >Kapupīti, no Rāmuļmuižas ezeriem; > Silnieku strauts;< Nediena ar augšgala satekām Jāņupīti, Maiļupīti  un Mazo Nedienu no Rēveļu ezera; >Līčupīte; <Kalējupe; <Gaidupe ar satekām Kauļupīte  un Putnupe, >Zirgupīte; < Mērupe;  < Skujupe, ar vēsturisko Upurakmeni; //augšgalā  Mērupīte (pirms Gulbenes dzelzceļa tilta); < Spuģupe; < Līčupe (2.); >Riestupe; (Vidzemes šoseja, Melturi) >Īļaku strauts; >Saltupīte; < Pērļupīte ar < Olupi  no Spāres Lepekšu avotiem; < Kumada ar >Dančupi, >Ežupi (Grūbe) kuras >Žagarupe; >Kurmupe; un >Šepupe; < Roču strauts; >Akmeņupīte; 

Kopsavilkums - 58 dažāda lieluma ūdensteces ar nosaukumiem un 24 ezeri. (Šādā mikrotoponīmu atvarā ļoti iespējami misēkļi...). 

Fragmentus no rakstnieces Melānijas Vanagas rokraksta grāmatām darījis pieejamus M.Vanagas muzejs - amata.lv.

Brasla > labā krasta Amadas pieteka Skujenē. 

Sazarots sateces baseins ar daudziem ezeriņiem starp pauguriem ūdensšķirtnē ar Daugavas > Ogres > Līčupi. 

No Dūmpura ezera apliecot pauguru Dūmklana strauts no purva, no Bumbu ezera caur Mellatvaru Kuiļupe kā > labā pieteka, vidū no Gaviešu un Pērkoņa ezera Pērkoņupe. 

Kreiso zaru veido Sarkaņupe ar Piparu ezeriem un Sarkaņu ezeru. 

Pati Brasla veidojoties satekot Kuiļupei ar Dūmkalna strautu..? 

Nediena < kreisā Amadas pieteka, M.Vanagas dzimtā upe. 

Vēl precīzāk Nedienas < pieteka Sermuļupe.

Mežainā Amada - apnešanās! foto: Ceļaprieks1985 

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Kumada - Amatas < pieteka Amatas novadā, pie Ieriķiem. 

"Kumārd" līvu valodā nozīmētu izlocīta līčaina, (pēc M.Zariņa). Publicēts variants, ka Kumada veidojas satekot Grūbei un Kumadiņai,  beidzamais nosaukums būtu  augšgalam līdz satekai. (Drīzāk tā ir teoretiska diskusija par vienāda lieluma upīšu satecēšanu). 

Lielākās pietekas - <Kumadiņa11; >Grūba11; 

>Cecīlu-strauts; >Dančupīte; >Meijātu-strauts; <Savēļstrauts; Šopupīte; Ežupe (>Kurmupe (Vaiceņa purvs - Vaiceņa upīte); >Žagarupe (Lībiešu upīte));

Padomju laikā pastāvēja šaursliežu līnija no Ieriķu stacijas līdz kaļķakmens karjeram pie Kumadas upes. 

Biržakas bija dzelzceļa strādnieku (vai tilta sarga) mājiņa, kurā dzīvoja Melānijas Vanagas radiniece. Ar šim vietām saistās rakstnieces bērnības atmiņas, ciemošanās un pirmie iespaidi par Amadu. Tajā kraujā pirms tilta bija šūpoles...

Grūbe (arī Grūba, Ieriķupīte, Melderupīte, Ežupe) ir Kumadas < labā krasta pieteka Amatas novadā. 

Sākas Nītaures pagastā 1 km uz austrumiem no Asaru ezera. Tek pa Vidzemes augstienes malas pauguraini. Lejpus Vidzemes šosejas ir daļēji mākslīgi veidotu ūdenskritumu kaskāde (lielāko augstums ir 1,9 un 2,4 m). Grūbas ūdenskritumi kopā ar Ieriķu dzirnavezeru bija aizsargājams dabas objekts. Krastā apdzīvotā vieta Ieriķi.

Lielākās pietekas > Žagarupe, > Kurmupe.

< Pērļupīte > puses pieteka no Ieriķu puses;

> Riekšupīte kopš zwiedru laika ar šādu nosaukumu, lejtecē Akmeņupīte pie Veclauču tilta;

KARTES - Gaujas upju baseinu apgabala interaktīvā karte; Jāņa Sēta Cēsu novads 2010.g. 1 : 100 000;

Pilns AMADAS sateces baseins no iztekas (ar * M.Vanagas atšķirīgie vietvārdi) - 

AMADA - Kūkālis; <Skanstes upīte (ūdensšķirtne ar Lielās Juglas satekupi Mērgupi); <Melnupīte (>Jērupīte- Teļu ezers); <Veģu strauts; >Gnēzenes grāvis1,3; <Zušu strauts; <Šķiltes grāvis; >Brasla* /Melnupīte*-Bumbu ez. (<Kuiļupīte* (>Dūmkalna tērce; <Pērkoņupīte) <Sarkaņupe- Zvannieku ezers (ūdensšķirtne ar Daugavas Ogri); *); >Vilkupīte; >Alupīte; > Briežupīte*; <Dēdupe; <Barona grāvis; <Dzirkstupe/Pērtupe -Kosas ezers; >Pauļupe*; >Zvirgzdupīte //Kļaviņupe; <Maiļupe12 // Āpšupe; >Aunupīte*; >Dzirnupe11 (>Pieņupe; <Mellupe no Bezdibeņa*; >Astrupīte*; >Krieviņu strauts*; <Krampupe; >Bērzupīte*; >Medņukalna upīte*); <Stirnupe; >Vilkate (>Vilku grāvis; <Aļņupīte); <Dadžupe11; >Vīnupīte/?Mīlīšu grāvis; >Raganiņa8 (>Kapupīte); <Nediena10 (Jāņupīte*; Maiļupīte*; <Sermuļupīte; Mazā Nediene -Rēveļu ezers; >Akmeņupīte; >Kaļļu avoti); >Silnieku strauts; >Līčupīte*; < Kalējupe*; <Gaidupe (Kauļupīte*; Putnupe*); >Zirgupīte*; <Skujupe9/ augšgalā Mērupīte; <Spuģupe*; <Līčupe; >Riestupe*; >Kalnasmīdu avotupe; >Īļaku strauts; >Saltupīte; <Pērļupe12 (>Pērtupe; <Olupe -Lepekšu avoti); <Kumada13 (<Savēļstrauts; >Meijātu strauts; >Dančupe; >Grūbe /Ežupe (>Žagarupe (Lībiešu upīte); >Kurmupe; >Šopupe); >Zvārtes upīte <Roču`strauts; >Akmeņupīte /Riekšupe;

pilskalns Amadas < krastā pie Doļiem (1921.E.B.) 

Zvaigznīte* neatainos pilnībā pētnieces Melānijas devumu, jo daži nosaukumi ieviesās apritē un kartēs jau savlaicīgi, 20.gs. beigās.

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

KAUT KUR AMATA IR ARĪ MAZA...

Jāņa Meklera 1939 Pie Amatas - 

Aiz eglāja tai kalna galā/ Ceļ spārnus dzirnavas/ Bet lejā klusās upes malā/ Pie mazās Amatas/ Tur zirgi paganās.

Ilgas Bērzas

Labdien meita Amatiņa -

Sākumā pa zemām pļavām / Tad caur stāvām lazdu gravām / Upe steidz uz mājām savām, / Atvarainās Gaujas skavām.

***Balta veste Amatai - / abos krastos ievas zied. / Baltā vestē Amata karaliene šķiet. / Ievu balti mati, Ievu balta pati.

Lejāk ievietoti palikušie materiāli pēc 2014. gada paliem, Amatas mačiem - 50. 

Amatas laivotāji ~ 

Protams, domāts - Amatas ūdenstūrisma sacensībām 50 gadu. Tā mēs skaitām no 1964. sākot, daži jau 2013.g. atzīmēja šo jubileju. (līdzīgi kā ar gadsimtu/ tūkstošu miju). Taisnība abiem. Bet šopavasar Amatas straume nesīs 51 reizi. Atceries sevi upes viļņos? Atceries savu vecāku stāstus, pavasara viļņošanos un krāmēšanos pa visu dzīvokli, gatavojoties plostam. ja atceries ,padalies - kā tā, vēl nav uzrakstīta lappuse par šo Tautas kustību!? Skaļi teikts, nu kad stāv tāds palu upes krastā, tad arī uz otru krastu pārkliegt nevar. Te nav pat Gauja - desmit, divdesmit metrus dzirdēt nedzirdēsi, tikai redzi ka tas pretī muti plāta, un jau rokām vicinās. Sildās vai!? Nesildīties nevar, ja arī ledus gabali starp laivām nepeld, tad krasti ir gan ar ledu, gan bez tā, biežāk balti nekā pelēki. 

Šogad (2014) - svētdienā  -  AMATĀ 71 - 74 centimetri - ŪDENSLĪMENIS , "kamņežopings" ! 

J.Deruma filma par notkumu - http://www.youtube.com/watch?v=1utNkk5_1WU; (stunda un divas minūtes). Īsināta programmma - atklāšanas parāde; sprints; slaloms; un apbalvošana. Dalībnieku skaits 111. Ekipāžas (komandas) 103 

Ūdenstūristu dziesmiņa

Elga Īgenberga, Anša Epnera vārdi, rodas 1968.gada maijā pēc masveidīgākajiem mačiem, un kļūst par Amatas himnu. 

Amatā šodien ledus iet,

Kā lai Amatai pāri tiek?

Amata, tev vairs nav pamata

Amata la - ma - ta!

Amata šodien kā zutis lokās.

Amata šodien kā skuķis plosās...

Tev došu amatu, Amata - lamata!

Kur lai paliek Pali. Pali!

Plosti lai dejo Hali - gali.

Amata gļēvos uz lāpstiņām liek,

Amata drosmīgo lamatās tiek,

Tūristi Amatai pamatus liek,

Tūristi Amatai cauri tiek!

Kur lai paliek - Pali, Pali...

Klausiet mani, Katamarāni!

Arī Melānija Vanaga savā Amadas rokraksta grāmatā pieminējusi šo labo neprātu -

 "Ātrā laikā abējie Ama­tas krasti pusotra kilometra garumā aplipa ar cilvēku tūksto­šiem. Puikas kā putni salaidās kokos. „Ei, Juri, vai Tu tur nesalsti?” viens kliedz no bērza galotnes. „Nēē!” no lejas tam atkliedz vesels Juru koris."

hronoloģija -

10 500 gadus iepriekš Amada sāk tecēt veidojot redzamo ieleju;

shēma (eLD95) - Amatas iežu svītas izplatība Latvijas dzīlēs.

1763.g. eesākušās  brāļu  draudžu  saiešanas  Smihdēs;

1882.g. avīzes pievērš ceļotāju uzmanību kraujām ainavām;

1925.g. paplašina Kārļu dzirnavu aizsprostu elektrostacjai;

1948.-1957.g. darbojas kolchozs "Amatas krasti";

1959.g. - pirmais reģistrētais piepūšamo laivu nobrauciens;

1959.g. - skolu tūrisma II salidojumā 50 m brauciens ar pūsli;

1964.g. - pirmās sacensības ar 137 dalībniekiem 70 laivās;

1965.g. - mači iegūst pastāvīgu nosaukumu «Amatas straumē»; gada nogalē kinoflmā "Gada reportāža" Amatas krāčūdens skati;

1966.g. - sacensībās piedalās 135 komandas / ekipāžas;

1967. gadā otrajā rītā parādijās Latvijas sarkanbaltsarkanais...!

1968.g. - Amata-5! Rodas mīkla - abi krasti runā tūkstoš balsīs; un - Elgas Īgenbergas dziesma ar Anša Epnera vārdiem "Ūdenstūristu dziesmiņa" kļūst par Amatas himnu.

1968.g. - ūdenskristības stiklaplasta smailitēm, ar ko sākas ūdensslaloma vēsture (visā telpā uz austrumiem); (JP,Liesma);

1968.g. - baļķu pludināšnas beigas Latvijas upēs;

1969.g. - jebkāda laivošana Amatā tiek oficiāli aizliegta!!; (Izgājusi no krastiem arī progresīvā padomju tauta...)

1972.g. airēšanas slaloms iekļauts Olimpiādē, Biruta Ķemere;

1996.g. uz olimpiādi dodas Dzintra Blūma;

2010.g. - beidzamo 25 gadu  augstākais palu līmenis;

2013.04.19. - rīko Amatas maču 50 gadi,... atcelta!?

2014. 04.06. - AMATAI-50, Amadas Smīdes krāce starp tiltiem; foto: Gatis - wondermondo.com.

Amatas fenomens

Simtiem laivotāju, tūkstoši, desmiti tūkstoši līdzjutēju, lielceļš no Rīgas pilns ar visa veida transportu...

Bet uzreiz pat sev jautāju - vai tiešām fenomens? Jo kāpēc gan ne cita kāda upe. Ir gan tuvāk Rīgai, gan kur ērtāk beigt braucienu, gan straujākas, platākas vai šaurākas,... Jau  bijušas sacensības kā Juglā tā Daugavā, iemēģināta arī Loja un Ogre. Skaidrs, kamdēļ teju pus gadsimtu dēvēta par straujāko upi. Kur vēl citur tik ērta piebraukšana, dažādas iespējas sākt un beigt. Tieši tāds platums, lai visa veida peldlīdzekļi ietilptu, un palu straume garlaikoties neliktu! Spēj tikai turēties pie aira, viena atelpa pirms Kārļiem, un atkal "šuse". Ja veicas, tad aizraujošs piedzīvojums vienai dienai, bet ja neveicas, arī nav mežā jānakšņo. Tā bez pārpūles un liekas spriedzes.

Protams apceru tikai lejteci, mazu ceturtdaļu. Jo vilkties pa Skujenes - Rāmuļu mežiem ar sasalušu saplēstu laivu ir gluži cita Amata. To nekad vienā dienā neveikt (nesaku par kajakiem - nepazīstu). 

Vai tomēr neparasta parādība tāds masveida uzplaiksnījums? Kas noticis... Tikko beigusies plostošana ar baļķiem kā vispārēja nodarbe, tautsaimniecības nozare. Tūdaļ piebeigs Daugavas kanjonu ar lielajām, slavenajām krācēm. Kā te lai neplosto, taču labāk nekā piedzerties prasti! Tad jau labāk pie Dabas. Ko starp citu daudzi arī darīja, un 1968.g. laikrakstos netrūka sašutušu rakstu par pudeļu lauskām upes peldvietās. 

A. L.

Sateces baseins sakārtots -

>Brasla /Melnupīte*-Bumbu ez. (<Kuiļupīte* (>Dūmkalna tērce; <Pērkoņupīte) <Sarkaņupe- Zvannieku ezers (ūdensšķirtne ar Daugavas Ogri); 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš