LATBezgalīgā upīte ...
Jaunpiebalga ap deviņus km Gaujas labajā krastā dod divas pamanāmas pietekas, Virdi un kādu kuras nosaukums pats pretī nenāca. Sākas šī Bezvārda upīte pei Svētā kalna, tad jau varētu par Svētupīti..., atturējos. Sākot apklaušināt vecos iedzīvotājuis nosaukumi vēlās kā no pārpilnības raga. Vispirms jau lejtecē uzzināju pavisam prozaiskus nosaukumus - Krogupīte, Veikalupīte, jo vecajā krogā bija iekārtots arī veikals. Pēc tuvējo saimniekiem to sauca par Šekumupīti, Sābuļupīti vai Ieriķupīti. taču tie nebija īstie, vajadzēja ko nopietnāku.
Kā mēdz būt, lejteces pļavās pavasaru straume rāva dažādas gultnes un nesa, grūda gružus - GRŪŽUPE. To līdzenumu sauc par Vēri kurā tek viens atzars, tad jau Vērupīte, bet kur saiet kopā abi gultnes zari aug vīksnas (Ulmus), tapēc sauc par Vīksni.
Vēl augstāk tecējumu šķērso lielceļš, kura tuvumā Vilka dārza mežs atzīmēts jau viduslaiku kartē (1695.g.) No tā cēlies Vilkupīte. Tālāk uz augšu pie Lindes kalna, kur kāds Linde ar velopēdu lejā braucot nosities; nākamā atzarojuma krastā dzīvojis bagāts kupcis Kalnups; līkumā uz otru pusi straume tek garām Abrupēm. Pie Vecpentuļiem krastos bija strejgabals, kas upītei deva Streinas vārdu; pret Zariņiem strauja īpaši pavasaros, un bērni iesauc par Krāčupīti.
Vēl augstāk upīte sadalās zaros starp pauguriem kuriem savi noaukumi, kas tiek arī straumēm - Lāčupīte, Pulšāres tērce un Čūskaine, Grīvene, Melnava gar attiecīgi pļavām. Pretī Kazīnu kalniem no sānu graviņām pavasaros ietek Dieva grāvis, Dziļais grāvis, Palu tērce, Mātes rene...
Jāpiebilst, ka daži no minētajiem vārdiem dažādās mūsdienu kartēs tikuši iespiest kā vienīgie, viens otrs nosaukums tika pierakstīts pat it kā atbilstošā vietā, liekoties ka būs piemērotākais. Jo daži no tiem ir "lipīgi" kā pasūtīti.