Čiks ar I Č U

Pagāja mēneši, pagāja gadi un atcerējās vien tad kad, ... nu, iztēlojieties paši, ko baidos skaļi paust.                                                                                       IČA      

[PAPILDNĀTS] taisnību sakot personīgi domāju ka nebija nejaušība visi ar VUGD saistītie 2013. gada nogales notikumi. Jumts sabruka tieši 40 dienas pēc Ičas...

LETA 2013. gada 1. novembrī 12:14

Pievienots VUGD viedoklis

Tā kā zinātniskā institūta «BIOR» veiktās analīzes neuzrādīja iespējamo piesārņojuma cēloni Ičā, VVD, paplašinot izpētes laukumu, piesaistīja Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei, skaidro Stašāne.

LASI TVNET: VUGD neatzīt savu vainu upes piesārņošanā

Atkārtoti analizējot VUGD mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni - testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas.

LETA   2013. gada 30. oktobrī 12:36      / tvnet, 30.oktobris

Zivju masveida bojāeju Ičā, visticamāk, ir izraisījusi kāda viela, kas ļoti ātri bioloģiski noārdās vai neuzkrājas zivs organismā, informēja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» direktora vietniece Olga Valciņa. Ekspertiem šo vielu atklāt tā arī nav izdevies.

Lai atklātu šo bioloģisko vielu, bijis svarīgi, lai eksperti no laboratorijas tiktu iesaistīti savlaicīgi, kas nav ticis darīts, uzsvēra Valciņa. Institūta savlaicīga neiesaistīšana apgrūtinājusi zivju bojāejas cēloņu noskaidrošanu.

«BIOR» laboratorijā veiktās analīzes liecina, ka upē piesārņojuma ieplūšana vairs neturpinās un zivju populācija nav apdraudēta. Pirmās analīžu sērijas mērķis bija noskaidrot, vai zivis nav gājušas bojā slimības vai elektrotraumas dēļ. Ekspertīzē šīs versijas neapstiprinājās. Paralēli veiktās patoloģiskās analīzes norādīja uz kairinošo vai toksisko vielu ietekmi uz zivju organismu.

Eksperti analīzēs pārbaudījuši 201 iespējamā pesticīda klātbūtni zivs organismā, taču neviens no tiem beigtajās zivīs netika atrasts.

Augstākas analīžu kvalitātes nodrošināšanai tika lietota īpaši komplicēta pārbaudes metode - gāzu hromatogrāfija masspektrometrija, ar kuru ir veikta bīstamo vielu identifikācija zivju aknās. Tomēr arī tur analīzes neuzrādīja kaitīgo vielu klātbūtni. Ar induktīvi saistītas plazmas masspektrometrijas metodi konstatēts, ka toksisko elementu saturs zivīs nepārsniedz pieļaujamo daudzumu.

Valciņa kritizēja atbildīgo dienestu rīcību, «BIOR» ekspertiem nosūtot jau beigtas zivis vairākas dienas pēc tam, kad šīs zivis reāli gājušas bojā. Tas nopietni apgrūtinājis analīžu veikšanu un saindēšanas iemeslu noskaidrošanu. /../

Nav komentāru

Komentēt