Mazās Urgas mācība
Ogres pilsētā atrodas URGAS 2,7 km jeb trešdaļa no pārregulētā strautiņa. Visā garumā šis kanāls ir pārvērsts par utilitāru ūdensteci. Mazdārziņu un vasarnīcu iemītnieki izmanto un lieto kā tik vajag. Pilnībā aizbērt nevar - skaitās "valsts nozīmes ūdensnoteka".
Būtībā jau nav plūdi vienā vai citā Urgā, bet smadzenēs un valsts pārvaldē.
Dabiskā veidolā šī URGA bija Daugavas palu sāngultne, kura ietecēja Ogrē. Tās augšdaļa pārvērsta par grāvjiem, kuri momentā novada VISU ūdeni pilsētniekiem. Lauku sveiciens būdeļnieku rajonam, kurus tagad kāds žurnālists jau nodēvē par "mikrorajonu".
Neprotam (vai nespējam) mācīties paši no savām kļūdām? Tā saka tautas gudrība..., (taču mums jau tagad cita tauta). Mārupītē, pirms dažiem gadiem, neizrādījās piesauktais bebrs vainīgs, pašu atkritumi un nolaidība gan. Ja valdība mēdz spriest, ka piemēram, makšķerniekiem jāmaksā par nocelšanu no ledus, tad es sagaidu, ka reiz jāmaksā būtu tiem mazdārziņu īpašniekiem kuriem nav noslēgts (un piepildīts) atkritumu izvešanas līgums.
Atļaušos piebilst apollo galerijai - rudenīgi SKAISTI skati...!
Suntažos pārrauts Mazās Juglas < pietekas ABZAS dzirnavu dambis. Interesanti, ka arī Abzai (Apsei) ir < pieteka Urga. Un tāpat visa augšdaļa ir kanāls un grāvji... Fakti - upes.lv/ziņu pūrs;
Tuvs piemērs, ka iespējams labāk, Ikšķiles novada pašvaldībā. Urgas nosaukumu sakritība!
URGAS UPĪTEI JAUNS VEIDOLS
Lielākās upes Ikšķiles novadā ir Daugava un Mazā Jugla. Kādreiz novadā bijušas arī daudzas mazas upītes un strauti, taču daļa no tiem padomju gados tikuši regulēti un pašlaik pilda vairs tikai novadgrāvju funkcijas. Tāds liktenis piemeklējis arī mazo Urgas upīti, kura mūsdienās saglabājusi tikai nosaukumu, bet reāli dabā eksistē aizaudzis un piesērējis novadgrāvis.
Kā informēja Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ikšķiles māja” ūdensapgādes un kanalizācijas dienesta vadītājs Ivars Viļums, Urgas upīte ir valsts nozīmes meliorācijas noteka, tādēļ rudenī tika iesākti tās attīrīšanas darbi.
Grāvis nav kopts vismaz 30 gadus, tādēļ arī bebriem tā ir bijusi lieliska vieta savu aizsprostu veidošanai, nodarot kaitējumu dabai un meliorācijas sistēmām. "Tīrot Urgas upīti, tiek uzlabota meliorācijas sistēmu darbība, tādējādi nodrošinot apkārtējo teritoriju nosusināšanu, tiek arī uzlabota attīrīto notekūdeņu notece no Ikšķiles NAI, mazinot iztekas cauruļvada pārplūšanas risku,” uzsvēra Viļuma kungs.
Jau tagad ir redzams rezultāts vietās, kur veikti sakārtošanas darbi,- novadgrāvī par apmēram metru pazeminājies ūdens līmenis un upes gultne attīrīta no kokiem, krūmiem un sanešiem, atjaunotas bojātās un nepareizi iebūvētās caurtekas un drenu sistēmu iztekas, 130 metru garumā gar Ikšķiles NAI iebūvēts papildus kolektors ar diametru 500 mm.
Plānots, ka Urgas upīte tiks iztīrīta gandrīz 6 km garumā, galvenokārt ietverot SIA "Rīgas meži” un privāto īpašnieku teritorijas, kā arī pašvaldībai piederošās zemes blakus Ikšķiles notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Projektu izstrādāja Valsts SIA "Meliorprojekts”, darbus veic SIA "Visko”.