Amula ~ Imula ~ ŪDENSLĪMENIS

Amula ir Abavas < kreisā pieteka no Austrumkursas augstienes Saldus pauguraines uz Abavas senieleju. PAPILDINĀTS-03.04.2021.

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
A M U L A	57,0		76		grāvjos			198,4	0,05	neatņemama Abavas ielejas daļa

Sākas Saldus paugurainē Austrumkursas augstienē netālu no Remtes ezera. Krituma 76 metri sadalīti nevienmērīgi, no 0,5 m/km līdz 5-6 m/km. . Visā garumā izteikta ieleja, augšdaļā lēzena ar palienes mitras, kļūst kraujāka. Lejteces kraujas līdz 25 metrus

augstas ar devona atsegumiem (Amulas svīta), Cimermaņu kraujā arī Elejas svīta. Upe salīdzinoši plata, sekla, gultne pliens ar dolomīta atlūzām un laukakmeņiem. Krastus daudzviet šķeļ dziļas gravas, īpaši labajā pusē. Tajās uzstādināti dīķi. Vēsturiskas ūdensdzirnavas tikai lejas galā; Abavas senielejas stūrī Kalnamuižas ūdensdzirnavas, aizsprosts.

Amulai ir 21 pieteka 60 km kopgarumā (A.Pastors). Lielākās pietekas - > Sudmalu strauts //Strautnieku, < Liesupe;

Regulēts tikai pats augšgals 3, 47 km garumā; pietekas līdz 1939.g. raktas 12 km kopgarumā.

Vēsturiskie pagasti - Remtes, < robeža Gaiķu, Zantes, Aizupes, Matkules.

Imula ir Abavas < kreisā pieteka ar sateces baseinu starp Lutriņu paugurgrēdu un Saldus pauguraini Austrumkursas augstienē, Brocenu un Kandavas novados.

Sākas purvainā apvidū Mellezerī 107,1 m vjl, tuvumā Imaļi, ziemeļos Broceniem. Tek pa Saldus pauguraini samērā šaurā ielejā ar augstiem (20 m) krastiem. Augšējā posma vidējais kritums 1,6 m/km vidusdaļā samazinās līdz 0,6 m/km, lai lejtecē atkal pieaug līdz 2,5 m/km, pirms ietekas pat 7 m/km. Uzpludinātais Satiķu dzirnavezers ievērojams ar skaisto apkārtni. No Gaiķiem līdz Variebai > labā senatteka 15 km garš atzarojums, kurā tek >Ķilpjupīte, veidojot līdz 1,5 km platu apdzīvotu salu. Lejpus Vānes ieleja sašaurinās. Gultne salīdzinoši šaura, dziļāka kā Amulai. Ietek Abavā 400 m lejpus Amulasietekas. Vairāki dzirnavezeri. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Gaiķi, Satiķi, Vāne, Matkule. Vēsturiskas ūdensdzirnavas Pūcēs.

Vēsturiskie pagasti - Cieceres, Gaiķu, Vānes, Aizupes, Matkules; posmiem robežupe.

Lielākās pietekas - <Buļļupe (30 km), Dimžava (17 km), <Briežupīte (12 km).

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³
I M U L A	51,0		74,8					263	0,06	at'škirībā no Amulas vairāk regulēta

IZTEKAS meklē un atrod dažādas - Ķirmes kalna piekājē iesākas romantiskā Imula, bet apm. 10 km uz austrumiem no Imulas iztekas iesākas tās "māsa" Amula. Tās, tuvinādamās viena otrai Matkules robežās, pēc tam attālinās un ietek tuvu viena no otras Abavā starp Lanksēdi (Liepāja1930)...

Sārcene (arī Kulpju upīte, Skujupīte) ir Imulas >labā pieteka Saldus un Kandavas novados. Izteka no Sārcenes dīķa. Līkumojot tek ziemeļaustrumu virzienā. Lielākās pietekas - Pormaļu grāvis, Skatrumu strauts. Caurtek Vānes dzirnavu dīķi. Ietek Imulā pie Aizupes. Sārcenei šķērso valsts autoceļš V1430 (Vāne–Saldus). Tās krastos atrodas Sārcene un Vāne.

Buļļupe (arī Zulpju upīte) ir Imulas < kreisā pieteka Brocenu, Saldus un Kandavas novados. Iztek no Tiruļu dīķa ziemeļos no Saldus. Tek pa Saldus pauguraini ziemeļu—ziemeļaustrumu virzienā. Ietek Imulā lejpus Variebas. Lielākā pieteka ir Brancupīte (7 km, labā — agrāk bija Buļļupes sānteka 9,3 km garumā). Vidustecē uz upes uzstādināts Juku dīķis, pie kura izveidots atpūtas komplekss «Juku dzirnavas».

Kompleksais dabas liegums 1977.g.

Abavas sen-ie-lejas Dabas parks un dabas liegums Matkules meži -

DA pārvaldes vietnē.

IMULAI ir bagātīgs

mikrotoponīmu vākums - Lģia ?????

foto dziedava.lv;

VĒRTUMI Amulas KRASTOS -

Variebas zemesceļa mūra tilts pār Imulu 1896, raksturīgs akmens mūra tilts, ieteikts pieminekļa aizsardzībai (A. Biedriņš 2010); < Venteru pilskalns un Upurkalns (attēls); >Zantes Āžmugura; Aizupes (Āzupes) muiža; Vānes baznīca; >Pūces dzirnavas;

poēzija ~

Abas Abavas pietekas vienmēr rakstos pieminētas kā māsiņas. Un ai, cik dažādas tās ir! Cik viena skopa tik otra devīga. Vislīdzīgākais ir sākuma kanāli un lejas gravas. Kopīgais neatraujami Velna kampiens. Vārds arī tām, lai kā locīts, galu galā līdzīgs. Abu krasti bagāti avotiem, turklāt tādiem kuri "ražo" avotkaļķi. Vienas no Latvijā lielākajām atradnēm bijušas.

Kopā ar Abavas ieleju ceļotāju apjūsmotas, gan tikai līdz Buses pilskalnam, reti kad līdz Pūces dzirnavām. Lai gan līdz pat augšgaliem ir ko staigāt un redzēt.

Tautas teika -

Aiz Pūces kroga un Matkules Strīķu mājām saiet Abavas pietekas Amulis un Imulis uz kādiem trīs simti soļiem tuvu kopā. Veci ļaudis stāsta, ka te Vells, gribēdams abas upes salaist kopā, jēmies sagrābt starpā atronamo zemi saviem lieliem nagiem un aiznest projām. Kad tas bijis to zemi starp abām upītēm ar abām rokām no katras puses sagrābis, šo grābienu jau labi cieti sakampis un uz augšu pacēlis, te padziedājis gailis, un Vells nu atstājis grābienu tādu, kāds tas vēl šodien tur redzams.

Krišjānis Barons piemin arī abas upelles 1859.g.

5) to jauku un prahwu 20 juhdzu gaŗŗu Abawas u. Ta isceļļahs pee Jaunpils purwaiņa widdu, uzņemm pee Irlawas Weesatas uppi, kas no Remtes ezera nahk, un dohdahs, leelu lihkumu apmezdama, gar Kandawu un Sabilli, kur ļohti jauki, gan plikki nu stahwi, gan beezi ar kohkeem apauguschi krasti, uzņemm wehl Uskuppi un Ahzuppi jeb Wilpeni un saweenojahs pehdigi pee Abawas muizchas ar Wentu.

Tā visos rakstos un kartēs īsta skaidrība par vienu kopīgu nosaukumu katrai upei nav.

Ja Amula visu laiku ieņem stāvāku gravu, tad Imulai ir plašumi un sazarojumi. Arī pieteku raksturs no tā atšķirīgs.

Imulas dolomītu klintis - atsegumi < kreisā krastā lejpus Pūcēm, iepretī Zīlēm. Aizsargājams ģeoloģisks piemineklis kopš 1957.g. Virs 2 m biezas Elejas svītas augšdaļas mālu, dolomītmerģeļu un smilšakmeņu slāņkopas uzguļ ap 5 m bieza Jonišķu svītas raiba sastāva un krāsas dolomītu slāņkopa. Tajā daudz brahipodu kodolu un nospiedumu.

Kalnamuižas ūdensdzirnavu
Matkules pag., Tukuma apr., celšanas laiks nav zināms, bet tās minētas 1892. g. adrešu grāmatā (muižas īpašn.: E. v. Brucken, melderis: O. Muski). 85 Dzirnavas atradušās jaukā vietā pie Amulas upes ar dzirnavu ezeru un skaistu parku. Ar 1920. g. dzirnavas no Latvijas Valsts zemes fonda nomā melderis Jānis Švanks (1867-1950), kas iepriekš bija nomājis Liezēres pag. Kalna dzirnavas (1894-1907) un Dobulu dzirnavas (1903-1920). 1924. g. Jānis Švanks kopā ar dēlu Jāni Verneru (* 1897) Kalnamuižas dzirnavas iegūst īpašumā (apm. Ls 25000, -vērtībā). Izziņu par dzirnavām sniedzis to īpašnieks, būvinženieris Jānis Verners Švanks: (86). Dzirnavu divstāvu ēka bija laukakmeņu mūra ar jumstiņiem klātu jumtu; vēlāk uzcēla trešo stāvu ēkas vienā galā. Sākotnēji dzirnavām bija 1 skreja (dzirnakmeņa 1,25 m) rupjai malšanai un 1 skreja grūbu - putraimu gatavošanai. Tas darbināja virsteces ūdensrats. 1926. g. dzirnavas pilnīgi pār būvēja, uzlabojot arī slūžas un noteces kanālu. Ūdensrata vietā iebūvēja turbīnu sistēmu ar 3 skrejratiem uz kopējas līmeniskas vārpstas. Tur bija 1 dvīņu turbīna ar diviem 18 zirgspēku skrejratiem un viena atsevišķa 18 zirgspēku turbīna. leslēdzot 1, 2 vai 3 skrejratus, varēja panākt, ka turbīnas strādā ar samērā augstu lietderības koeficientu kā ar lielu (maks. 54 zirgspēku), tā arī ar mazu (8 zirgspēku) jaudas patēriņu. Tas pie svārstīgā Amulas upes ūdens daudzuma ievērojami palielināja dzirnavu darba spējas. Malšanas skrejas papildināja ar valču un plānsietu komplektu. Apgaismošanai ierīkoja 4 kW dinamomašīnu. Dzirnavas ražoja rupjos un bīdelētos miltus, grūbas un putraimus. Dzirnavas pēdējā laikā vadīja īpašnieka brālis ar vienu algotu melderi, un tās darbojās nepārtraukti, sezonas laikā (no septembra līdz februārim) bieži arī nakts maiņās ar otru melderi. Izbūvētajās dzirnavās bija domāts nodrošināt vecuma dienu patvērumu vecākiem un darba vietu brālim, bet ar 1940. g. padomju varas nacionālizāciju un sekojošā kara notikumiem tas viss tika iznīcināts. 1944. g. beigās Jānis Verners Švanks meklē patvērumu Rietumos, pēdīgi nonākot Kanādā; tēvs paliek Latvijā un mirst 1950. g. Dzirnavas vairs nedarbojoties un sabrūkot. (AT1985).

/../ Vienu tādu dzirnezera dambi (citā) rajonā jau izrāva Zaņa kad sāk plaukt lapas, tagad tur melns krāteris ...

Tam līdzās par Imulas ne mazāk slavenām PŪCES dzirnavām - Pūces dz., U, vv, v, z, īp. J. Bolšteins

Brālis Emilis savā īpašumā bija ieguvis Pūces dzirnavas uz Imulas krastiem. Tukuma apriņķī, Aizupes pagastā starp Kandavu un Sabili. Ludvigs tur bieži ciemojies un baudījis Kurzemes Šveices skaistumu. Bez zvejas Imulā un netālā Amulā viņš kāpelējis pa teiksmaino Matkules pils-kalnu (Jurka Ernests 1962)

Kā "padumjie" Imulu taisnoja

Par kanalizāciju atceras Pēteris Skudra -

Tur, baidoties no elektriskās strāvas spēriena, upes taisnotāji bija atstājuši metrus 20 garu posmu, kur kā senāk ūdenī zaļoja elodejas, un vēl kādas mazāk pazīstamas zālītes, bet krastos auga iepriekšējie kārklu un avenāju krūmeļi.

Gaiķos 1937.g. lepojas ar - "Pagasta teritorijas zemes virsma pa lielākai daļai līdzena, izņemot Imulas un Dzīvenes upju apkārtni, kura ir kalnaina un gravaina. Pagastā ir daudz jauku vietu ar gleznainām dabas ainavām. Pagastu šķērso vairākas mazas un lielākas upītes. Galvenās no tām: Imula, Dzīvene (Vecsatiķu ezers) un Amula. Visas ietek Lielupes (?!) pietekā Abavā."

Abas pietekas lejtecē šķērso Matkules pagastu, kurā visnotaļ pilnīgi savākti mikrotoponīmi (V.Strautniece). Tostarp uzzināms, ka ir divi Velna pēdas akmeņi. Kādā sānu gravā slēpjas Zāģeru velnakmens - to apraksta vietne ancentsites.

Zāģeru strauts pirms melioracijas novadīja slapajā purvaina Rāvu meža liekumu; ir saglabājis mūsdienām zudušo vec-saimniecības nosaukumu; ir Vānes un Kandavas pagastu administratīvā robeža, un kalpo par uzpludinājumu dīķu kaskādei. Tagad garums saisīnāts aptuveni līdz 2 km. Brīvajā Latvijā te bija Matkules pagasts un saimniecība iekārtojusi apmetni tūristiem. Turpat blakus atradās arī Strautiņi. Un Amulā viena no brasla vietām. APRAKSTS arī Avotiņa & Luksa ceļvedī.

Toties Busēs pirmā Latvijā tūristu mītne ar slaveno viesu grāmatu, Busenberga glabātu.

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Saldus un Tukuma novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);

JAUNĀKAIS - Tautas vietvārdu talkā parādās jauni nosaukumi Imulas krastos Matkulē. Redzami tam kuŗš reģistrējies!

Imants Ziedonis, Kurzemīte 1973.g. -

Pasakaini dažādas ir mazās Imuliņas un Amuliņas ainavas. Dažādas: teiksmainas, miniatūras, dievīgas un neticamas. Un tālu no lielajiem ceļiem. Ja republikā ir kāds arhitekts ainavists un tam ir tiesības tās iezīmēt aizsargājamo ainavu kartē, tad ir jābrauc uz Imulu un Amulu pavasarī, vai rudenī, kad acis brīnās.

~ proza

Mazo upīšu kopšanas pirmsākumi sakrita ar jaunu laivošanas ceļu meklējumiem. Viss jau tā kā būtu, tikai arī koku pietiek katrā līkumā. Pastraujas mazās, lai laistos pārdroši viļņos.

Amula pirmajos kilometros 1998.g. Sulenis 4. foto: Ceļaprieks

Nav daudz mūsdienu upju kuras tek tieši un nelokāmi pret Ziemeļiem. Taču pirms 12 000 gadu tas nebija iespējams... Tā Amulas un Imulas augšgali pirmsākumos ir tecējuši pretēji, uz dienvidiem, pret launadzi. No tam Imulai dziļas gravas posms, mūsdienu augšgalā, virzienā uz Saldus ezeru. Tā arī sākas abu atšķirīgais raksturs - kamēr Amula lēni un noteikt dodas dziļumā, Imula izplūst plašā ielejā ar attekām (kuras mūsdienās ir pietekas) un sensalām.

Līdz sāk ieviesties jaunā divkāju suga ...

Amulas atsegumi, Amulas svīta - stratigrāfiska vienība augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopas apzīmēšanai, nodalīta 1951.g. Slāņkopas nogulumi atrodas Kursas DR no 32 m virs līdz 189 m zem jūras līmeņa. Tās paraugs (stratotips) Amulas > labā krasta atsegums lejtecē pirms Kalnamuižas dzirnavām. Atsegumi daudzu Kurzemes upju krastos. Zemāk turpinās citi dolomīti, tapēc šo upju gultnēs sastopams izcils iežu sastāva sajaukums.

Shēma no enciklopedijas Latvijas Daba 1995.g.

Matkules Buses māju robežās atrodas jauks kalns, ko sauc par Pilskalnu. Kalnam ir loti jauks izskats. Lejā, kalna apakšā, tek neliela upe, Imule. Upe izceļas dienvidos no dievmestiem ezeriem un ietek pie Lauksērdes Abavā. Kalnam senāk bijuši lieli koki virsū, kas tagad nocirsti. (P.Šmits, Tautas teikas)

Buses pilskalna uzmērījums no Ernesta Brastiņa 1922.g.

Populāra apmeklējumu vieta kopš 20.gs. sākuma. Te Busses mājās arī pirmā Latvijā lauku tūristiem apmetnes vieta. Viesu grāmatu glabā dzimtas turpinātājs Busenbergs.

Pilskalna vecais skats no Dienvidiem

Varēja tikt abas apvienotas ar dzelzceļa līniju uz Liepāju; stacijas būtu divas, katras vārdā sauktas. Vēstures robežlīnijas abām gluži atšķirīgas, jo 1945. gadā sarkanarmija stājās pie Amulas - bija pienācis 8. maijs

zīmējums M.Urtāne, Senās svētvietas, 1993.g.

Sateces, sānupes ~

ABAVA - <AMULA57 (44) -Klagātu dīķis; >Laugaļu strauts; >Liesmu strauts- Lanceņu dīķis; <Ķīšu str.; <Mencu str.//Āķupīte; >Novadu str.; >Veperstrauts //Dziļās gravas strauts >Kazukalnu gr.; <Maitiķu avots; >Sudmalu strauts (>Egīšu str.; <Strautnieku strauts; <Lagzdkalnu strauts (<Pagravu str.); >Robežnieku str. (>Cūku grāvis; <Brūveļu strauts); >Lemešstrauts; >Aukstupīte; <Liesupe; ?>Dziļā renne; >Kazu strauts; >Krāču strauts; >Dēliņstrauts2,6; >Punču strauts; <Birznieku strauts; >Zāģeru strauts2,0;

ABAVA - <IMULA52 -Mellezers (>Garozstrautiņš3,3; <Dzīvene6 //Gaiķu upe; >Garozstrauts; >Ķilpjupīte (>Skroderupe); <Buļļupe30 (>Brancupīte); >Dimžava17; <Sārcene9 //Kulpju upe (<Skatrumstrauts; >Pormaļu gr.); <Briežupīte12 (<Pīslis); <Zīles str.0,8; <Rumstrauts; >Pūteļu str.0,3; <Imalstrauts; <Smirdošsstrauts; <Kauķakalna strauts; <Krojstrauts3,9);

Tehnoloģiskais neprāts -

Piemēram, efektīvai ūdens enerģijas izmantošanai var Imulas ūdeņus tās lejtecē ievadīt Amulā. Šim nolūkam uz Imulas izbūvējams ne visai augsts aizsprosts un pa nelielu kanālu uzstādinātais ūdens ievadāms Amulas gultnē, palielinot tās noteci. Pēc šāda pasākuma realizēšanas Imulas notece mazūdens periodā tās lejasdaļā izsīktu, bet Amulas — apmēram divas reizes palielinātos. (Upju hidroloģija, B.Sarma 1960)

`*` - pieteku nosaukumu shēma ar senču pilskalniem

foto - Kalnamuižas ūdensdzirnavu dambis Amulas lejā

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

pamatnosaukums	garums	sinonīmi	kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.		km²	km³

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš