Pērse ar pietekām ~

sateces avoti - Avotiņu upīte, Odzīte; -Līdecis; Vēžupīte -Tulmenītis; Samala; Naskāne; Iršupīte, Recija, Paskule; Bada kakts; Atradze; Pīlātu ez;
Pērse ir Daugavas > labā pieteka, Vidzemes augstienes Vestienas pauguraines piegāzē uz Madlienas nolaidenumu.

Labajai Daugavas pietekai Koknesē ir īpaša vieta Latvijas upju saimē. Tamdēļ arī tai atsevišķa lapa, lai gan citādāk ne tā īpaši gara, ne plaša un pietekām bagāta. Pērses grava ir līdzvērtīgs simbols Staburagam un visbiežāk tos arī min kopā. Lai gan abi jau pasen kā aizgājējos...

Un tomēr, Pērse objektīvi ir īpaša ar to, ka tā ir LIELĀKĀ pieteka starp Aiviekstes Vesetu un Ogri, Daugavas kanjona (Gostiņi-Samaņi) daļā. Atbilstoši varena grava.

Skatījums uz Pērses grīvu ne vien jauks, bet manuprāt arī neparasts ar akmeņaino gultni. Pretējā, Sēlijas krastā Upjāņu lauki un Aprēnu pakraste, kreisā malā Brunava. Bilstiņu pusē sarkans paceļas muižas tornītis. Pārējo jūs taču pazīstat?!

zīmējums no Monumente.., J.K.Broce 1796

Sākas Kārdeces mežā Sausnējas pagastā, ūdenšķirtnē ar Ogres <kreiso Varavīksni. Izteka atrodas tikai 2,8 km no Ogres krasta. Tek caur Ērgļu, Pļaviņu un Kokneses novadiem. Atzīmēta ar norādi 2019.g. maijā.                                                                                    PAPILDINĀTS - 30.01.2021.

*pirms lejteces appludināšanas 1966.g.

 Augštece Vidzemes augstienes dienvidu stūri kā sekls grāvis krūmainās pļavās un jauktos mežos. Pirmos 10 km upes kritums sasniedz 88 m. Tece viscaur notur galveno virzienu uz dienvidiem, uz Daugavu. Lejpus Iršupītes ietekas gultne 15 (25?) km garā posmā regulēta (1960.g.) ar kritumu 33 m. Lejpus Bormaņiem upe veido 3 līdz 4 m dziļu ieleju, kas tālāk pakāpeniski padziļinās līdz 30 m. Ir darbinājusi vairākas ūdensdzirnavas. Pirms Pļaviņu Hes ūdenskrātuves  ierīkošanas, kas upes kritumu samazināja par ~30m, lejtecē atradās Pērses ūdenskritums. Upi šķērso autoceļi A6, P79, P80 un Rīgas - Krustpils dzelzceļa līnija. Patreiz hes uzpludinājuma ūdens izveidojis grīvlīci, kurš iespiežas 3,5 km, līdz dzelzceļa tiltam. Vienas no pirmajām mājām < Pērsītes un pieteciņa <Luisīte. Arī ar nosaukumu Šukumupīte (1960).

Nosaukuma cilme nav viennozīmīga; tiek saistīta ar `pārsla`, `putekļi` vai `putas`, jeb pat senskandināvu `fors` - ūdenskritums. Saistošāka šķiet līdzība ar lietuviešu ūdeņu nosaukumu saknēm `pars`-, `perš`-, `pers`, kuri apzīmē neaizsalstošu vietu mežā. Forma ar galotni `-eja` sasaucas ar citām - Taleja, Auneja, Sumeja...

Lielākās pietekas - >Pelava (22 km); <Iršupīte (9 km), <Recija (9 km), <Paskule (8 km), > Atradze (5 km);

Vēsturiskie pagasti 1940. - Liepkalnes, Iršu, > Bebru, <Odzienas (un nedaudz <Pļaviņu), Kokneses;

Patreiz atšķirtā lapa ir kā PARAUGS, kādas ziņas iespējams sasmelt par teju vai ikvienu Dzimtenes straumīti.

Pelava, arī Pelve, Pelasta ir lielakā un garākā Pērses pieteka;

Tā sākas netālu no Pērses sākuma starp Iršiem un Sausnēju, un tek tai līdztekus. Vidustece posmos regulēta. Lejtece Viduslatvijas nolaidenumā līkumojot pa mitrām palienes pļavām, gultne taisnota. Visas pietekas kreisās - <Naskāne7,1; <Samala2,9; <Odze7;

Uz dienvidiem no Sausnējas jaukā vietā paceļas Kaukuru kalns (192 m). No kalna pārredzama apkārtne 20 —30 km rādiusā, ar vidēji augstiem un zemiem morēnu pauguriem. Kalna dienvidu pakājē izceļas Pērses pieteka Pelve. No Kaukuru kalna ceļš gar kapsētu noved pie 1911. gadā dibinātās Bites pienotavas. (tā bija vēl 1960.g.)

Pilns sateces rajons no augšgala -

<Luisīte; <Avotiņu upīte; <Iršupīte9 /Šukumupe (Gailīšu upīte, Nasulītis; Nolūksnīte); >Pelava22 (<Naskāne7,1; <Samala2,9; <Odze7; -Odzes ezers. (-Melnupe; -Vēžupīte; -Kaļķupīte)); <Recija9,1 -Recijas dzirnavezers; <Paskule8; (<Galdupe); >Atradze5; >Mazā Atradze;

 Kopumā Pērses sateces rajons ir trūcīgs, jo novietojies starp divām īpaši lielām upēm - Aivieksti un Ogri. Pirmā no šīm ir ūdeņainākā, otra garākā pieteka Latvijas daļā. Lejteces > labā krasta pietekas Atradzes novada lielā Aizkraukles rīta daļas purva ūdeņus.

KARTE - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Ogres/ Aizkraukles novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā);

Pērses upe vēsturē ~

Jau kopš bronzas laikmeta, vismaz 3000 gadus, iespējams, pastāv Daugavmalas ceļš un pārejas vieta pār Pērsi. Tilts, kurš bieži cieta plūdos, līdz pat tā pamatu izskalošanai;

Tautas teika piedēvē Pērses izcelsmi no bārenītes asarām. Sava teika tikusi arī ūdenskritumam lejtecē.

Livonijas Indriķa hronika no 1205.-1209. piemin 21 reizi Koknesi (KukcnoYs, KokenoYs), kurš netieši apliecina Koknes upi, jo tradicionāli upju nosaukumi ir senāki, kurus piedēvē pilīm un ciemiem.

Piešķirot pilsētas tiesības 1277.g., dokumentā apraksta ceļu un tiltu uz Atradzi, mūsdienu šosejas posmā. Turpat arī Perse upes pirmais pieminējums.

Merkatora atlantā Kockna flu: upes vārda forma 1590. gadā;

1590. gada arklu revīzijā minētas arī ūdens dzirnavas. Kur?! Zviedru laikos nosauktas zemnieka pārvaldītas dzirnavas.

Gar Perze Fly veda ceļš no Kokneses uz Raunu, to 1680.g. zīmējis zviedru mērnieks Ulrichs, un bez Silajāniem ir arī dažas pieteciņas. 

Arī šodien daudzi koknesieši lieto laipas tajā upes līkumā, kur kopš 1688. gada. bērni devās uz draudzes skolu Slaviešos. Tai tapt līdzēja prāvests E.Gliks, kurš te arī ieradās 1697.g.8.II.

Cits dokuments 1690.g. nosauc Lehle Attris upp, tātad Atradze. 

Sakšu-krievu karaspēkam īslaicīgi ieņemot Koknesi 1700. gada rudenī, tiek uzmestas SAKŠU skanstis arī  Pērses krastos;

Ziemeļu kara laikā Kokneses baznīcas paslēptos un pazaudētos zvanus atrada 1748. gada trešajos vasarsvētkos upes dzelmē pretī Mācītājmuižai, mūsdienu Rogas.

Ceļojot kājām pa Vidzemi 1859. gadā, Krišjānis Barons atceras - "Pēc Jāņiem gāju uz Koknesi. Šai skaistajā apvidū nodzīvoju vairāk dienu un apstaigāju to uz visām pusēm. Pievilcīga ir Pērses dziļā gravveidīgā ieleja. Vasaru viņā maz ūdeņu, bet vietām ir dabiski baseini, kuŗu vienā galā ūdens ieplūst, bet otrā liekais tek ārā. Viens tāds baseins mani vilināja atveldzēties viņa dzestrajā ūdenī..."

Atradzes vasarnīcu 1904.g. īrē J.Akuraters un Kārlis Krūza. Te uzturas Antons Austriņš, Kārlis Skalbe, dažādi kultūras darbinieki. Nākamajā laikmetā dēvēti par revolucionāriem. Garāmejot iegriežas R.Blaumanis - kā vecākais brālis.

Pēc Jaunās pils pagrabos ieslodzīto muižnieku atbrīvošanas, tos sargājušie čerkesi un aktīvists Pētersons nošauti uz tilta. Vai līdzība ar 700 gadus iepriekš "nosūtītie uz Rīgu" bruņinieki...?

Izcīnītajā Latvijas brīvvalstī, 1922. gadā Atradzes dzirnavas izvēlas saņemt ģenerālis Bangerskis. Sūrā darbā tās tiek atjaunotas par priekšzīmīgu uzņēmumu ar iespēju vilnas apstrādei. Pāri upei ved laipas, bet brīvs ūdens plūdums tiek ierobežots minimāli, piedziņai izmantojot kanālu.

Par iespēju dibināt Nacionālo parku, un Kokneses parku kā tā daļu, sāk runāt kopš 1936.-37.g. Vieta ar pievilcību,  vēsturi, gleznotājiem, tēlnieku (V.J.). Lpsr ministru padomes lēmums 1957.24.IV. lēmums, 2. pielikums - 1. Daugavas senleja no Aiviekstes grīvas līdz Pērses grīvai ieskaitot Pērses ieleju.

Skaistais tilts uzbūvēts 1935.g., saspridzināts 1966.g., atvadās Rīgas kinostudijas aktierfilmā "Noktirne" (Gunārs Cilinskis). foto zemāk.

Izveidota uz avota klints Fauna galva un pie ūdenskrituma skulptūra "Salst". Pēc padumjā posta laika atjaunota virs ūdenskrituma vietas nosaucot "Pērses meitene" (V.Titāns). Fauna galvu savukārt atjauno 2014? krietni citviet. Literatūra: Linda Šmite, Āmurbrālis, akmens cietais; Jumava2015.

Hronoloģijas sastādīšanai izmantota koknesieša Jāņa Bleses grāmata (1990). 

Dabas vide -

Interesējoties par Daugavas kanjona vēsturi neapejami ir ūdenskritumi. Arī izzuduši vērtumi sniedz mācību. Pilnīgs to apkopojums - Latvijas ūdenskritumu vietnē.

KOMENTĀRS NO EZERI.LV 

Mārtiņš - Tas, ka mežezers ir kapitāli izzvejots ir redzams arī mazajās upēs, kā piemēram pelavā, pērsē.. pats dzīvoju Bormaņos un ļoti patīk paspiningot pa upīti, bet lieta tāda ka tagad tikpat kā vairs nav ko spiningot! vakar biju un pa 5 stundām noķēru 2 20 centimetrīgas līdaciņas, protams atlaidu atpakaļ! Tētis agrāk teica, ka pērsē bijis diezgan daudz zivju.. te pat vēži un zuši dzīvojuši, bet tagad te pat mailīšu nav!!! šausmas... es domāju ka zivju resursi šādās mazās upēs ir jāpapildina un arī inspektoriem ir jāstrādā godprātīgāk!                                                                       24.05.2009 - 13:24 

Pērse ir arī regulēta, rakta un taisnota. Tā 2014. gada Lapu mēneša ekspedīcijā vēroja Kokneses 5. klases skolēni. Tomēr nelielais noietais lejteces posms ir patīkams, ainavisks, ar lieliem laukakmeņiem gultnē un krastos. Ar avotiem un dzīvniekiem, ar dabisku iespēju vērot dabas norises. Un mācīties.

Gan novērojām arī netīrību un atkritumus kuri necik tālu peldējuši nebūs. Tepat vien ir apdzīvoti krasti un saimniecības. Tas pats Kokneses miestiņš...

1990.04.20 Lauku Avīze - Pēc Kokneses ciema padomes ekoloģiskās komisijas un Madonas reģionālās dabas aizsardzības komitejas iniciatīvas tika organizēts reids Pērses krastos, kurā piedalījās vietējās skolas skolēni un skolotāji. Upes piekrastes aizsardzības zonas stāvoklis nevar iepriecēt. Stučkas rajona kolhozs «Rīts» ierīkojis krastā graudu kalti, novietojis tur degvielas cisternas, turpat 10 m aizsardzības zonā — saimniecības kokzāģētava, krasts piegružots zāģskaidām, nedaudz tālāk — kolhoza mehānisko darbnīcu izgāztuve, kur mētājas metāllūžņi un vecas riepas. Ne mazums gružu arī pie Kokneses mežrūpniecībai piederošām «Rogu» mājām. Vainīgie tiks administratīvi sodīti. Kolhozam «Rīts» izsniegts priekšraksts par Pērses aizsardzības zonā esošo objektu likvidāciju.

Citas vietas -  Mazā Atradze; Pērses ūdenskritums; strūklavots Fauna galva; kritenes un ūdensrijēji; Sakšu-Zviedru skanstis; Mācītājmuiža un dižkoki; Atradzes dzirnavas, Bilstiņu dzirnavas; Pērses dzirnavas; Luisīte; kritenes, ūdensrijēji.

Papildinājumi par etimoloģiju un literatūras saraksts, vajag?

DZIRNAVAS - Bebru p., Jaunbebri (Neu Bevvershof), U, E, v ; 

Iršu p., Iršu dz., U, īp. Zītara mantin., n. A. Galviņš; 

Bebru p., Jaunbebri (Neu Bevvershof), U, E, v;  Rēcijas dz., U, M, Ip. J. Elksnltis; 

Odzienas p., Zviedru dokumentos minēta dzirnavnieka zeme - (Odsensche Pagast, Mūllers Landt), Z; Odziena (Odensee), U (Mellīns); Odzienas dz., U, z, īp. A. Galviņš; 

Kokneses p., Koknese (Kokenhusen, Augst Pagast), D; (Augst Pagast, Schloß Mūller Maties), Z; Koknese (Kokenhusen), U (1793); 

~ Vērojumi gadsimtos

Pilskalns pie BULANDĀM, attēls no E.Brastiņa 1928.g., 

un vēl divi pilskalni - aiz Odzes ezera un 

Mellīna atlanta 1791.g. divās robežojošās lapās sazīmēta jo līkumota Perse Fl. ar pietekām Piese Fl., Pellau Fl., Gaidupp;

Voldemārs Zālītis (Valdis) par ūdenskritumu līdzinot pie Ventas 1899. -

    Pa daļai, laikam, vainīgs Pērses kritums Koknesē: tas, varbūt, mūsu gaidas bij pārāk sasprindzinājis: Pērse maza upīte; tomēr, kad stāvi pie viņas krituma Kokneses gravā, tur daudz, ko skatīties, ir dzirdēt! Tur, mazākais, vienā malā paceļas milzīga, stāva, kaila klints siena, lejā guļ varenie radžu bluķi; otrā malā - kupli, zaļokšņi koki un tik biezs krūmājs, ka ir cauri redzēt nevar, un rūkoņa - ka pats savu balsi, arī kliegdams, nevari sadzirdēt! Tur, ja vien ilgāk raudzīsies balti sakultajā un verdošā ūdens strāvā, galva sāks reibt un vajadzēs, baiļu šermuļu tramdītam, visā ātrumā atvirzīties patālāk no varenā, rāvīgā spēka un straujuma. (1899.g.) 

Kokneses JAUNĀ pils, kaut aptuvens priekšstats par vietu parkā,

Gunta Eniņa raksts Latvijas Avīzē 2012.g. 10.09. Dziļi dzelmē Daugava un Pērse. (Bez pārspīlējuma par ūdeņu dziļumiem...)

Novecojusi un kļūdaina informācija visās tīmekļa vietnēs. Vairāk ziņu par Koknesi un apkārtni ceļojumu portālā irlaiks.

Kokneses daudzie vērtumi tomēr paliek ēnā aiz Vācu bruņinieku pilsdrupu atliekām. Un tomēr, plaši par tām vietnē dzintarzīmes.

Pērses ūdensspēks darbinājis dažādos laikos četras ūdensdzirnavas. Bija paredzēts būvēt vērienīgu elektrostaciju, Staļina architektūras pērli (zīmējums). Tapēc ka ūdens pamaz, to pievadītu pa 3 km garu kanālu no Vesetas caur Odzes ezeru.

Kopš 2002.gada ar MK lēmumu iekļauta neaizsprostojamo upju sarakstā.

Rakstnieks Pērsietis, Kārlis Zemītis (1862.-1901.) dzimis Iršu Siljāņos, uz Pērses < kreisā krasta. Mācījās Iršu pagastskolā, tēva mājās dzīvojis līdz pilngadībai. Izcils fabulas žanra kopējs. Arī Mēlgalis pseidonīms , satīriskiem gadījumiem. Meklēšu ko sadzejojis..., rādās diemžēl neko par dzimto UPI.!

Arī Purapuķe vienu savu pseidonīmu darinājis kā "Pērses līcis".

Ārija Elksne -

Atkal es Kokneses krastmalā stāvu, 

Sirds tāda līksma nav bijusi sen: 

Vasaras vakars un vīgriežu vāli, 

smaržo pēc laimes pie Daugavas.

Vēlreiz visas pieteku pietekas ~

<Luisīte; <Avotiņu upīte;

<Iršupīte9 /Šukumupe (Gailīšu upīte, Nasulītis; Nolūksnīte); 

>Pelava22 (<Naskāne7,1; <Samala2,9;

<Odze7; (Odzes ezers. -Melnupe; -Vēžupīte; -Kaļķupīte)); 

<Recija9,1 (Recijas dzirnavez.);

<Paskule8; (<Galdupe); >Bormaņu gr.(melioracija.lv); >Ežupīte; >Atradze5; >Mazā Atradze;

Lejteces > labā krasta pietekas Atradzes novada lielā Aizkraukles purva austrumdaļas jeb Bada kakta un Vērenes purva ūdeņus. Kopumā Pērses sateces rajons ir trūcīgs jo, novietojies starp divām īpaši lielām upēm - Aivieksti ar Vesetu, un Ogri. Pirmā no šim ir ūdeņainākā, otra garākā Daugavas pieteka Latvijas daļā.

Pieteku nosaukumu izvietojum shēma ar vēsturiskajiem pilskalniem -

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt! 

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Cits Pērsei -

Te Lāčplēsis saticies ar Koknesi -

/../ Krastmalā stāvēja jauneklis kāds,

Kurš iznesa baļķus no meža.

Jauneklis bija ar noskatījies

Šo Lāčplēša spēcīgo darbu,

Pienācis gribēja iepazīties

Ar stiprajo varoni, teikdams:

"Mani par Koknesi ļaudis še sauc

Un stiprāko jaunekli dēvē,

Tādēļ ka būvbaļķus iznesu es

Uz pleciem no tuvaja meža;

Strādājam, mezdami vaļņus, še mēs, Ap Pērses un Daugavas jūtīm, -

Patversmes vajaga cietas še gan, Jo turēties gadās pret daudziem."

Andrejs Pumpurs, Tautas eposs, II dziedājums. Pilns teksts jāizlasa vairākas reizes dzīvē. Iespējas arī datorā, lai gan tas nav tas...

Par PĒRSI dzejojis arī VALDIS, piemēram romantiskā romānā "Juris Brasa, gāršas dēls un mantinieks" (1926) - 

Pār Pērses gravu laižas mākonīši. 
To ēnas lejai viegli pāri slīd; 
Kurp klīst šie debess tāļu taurenīši? 
Kur vakar bija viņi? kur būs rīt? — 
Tie atkal nāk un atkal iet ar steigu; 
Bet krāšņā leja dziļā mierā klus: 
Dažs gadu tūkstots viņas klēpī dus ... 
Un. it kā sapni stāstot, kam nav beigu 
Kas mūžam jauns, tik brīnišķigs un salds, 
Pa kluso leju Pērse rāmi šalc. (lX/74.)

Tas literatūras zinātāju vērtēts kā Ļermontova stilā tapināts. Pats romāns vēsta par mīlas trijsstūri divu gadu laika sprīdī Koknesē. Garākos pantos izteikta arī Pērses gravas mikro klimatiskā īpatnība (mūsdienās sakot - ekoloģija), 

Pērses upe

Lūk, sirmā Daugava, kuras viļņi vēl dzied,
Tai blakus Staburags, kam visapkārt ievas zied.
Bet liepu avots, vēl aizvien tas plūst,
Sniedz veldzi gājējam, lai nepiekūst.

Šķiet dažreiz gājējam, ka upe apstāsies,
Ar sausām kurpītēm, viņš tai pāri droši ies.
Bet Pērses upe, līču loču tā plūst,
Nest viļņus Daugavai, tā nepiekūst.

Pie ūdens krituma, upe apstāties liek,
Ja blakus meitene, tā vēl daudz mīļāka šķiet.
Bet Pērses upe, līču loču tā plūst,
Pat vasar’s karstumā, tā neizžūst.

Pērses krasts, J.Rozenštrauhs -

Pērses krasts – mīļā zeme tu man,
Dabas krāšņums līdz ar lauku smaržām tvan.
Redz tur klusas lauku sētas,
Kalnus, lejas apmirdzētas.
Daiļās zeltenes rotāties iet.

Esmu piedzimis, uzaudzis tur.
Pērses kraujā man tik labi kā nekur.
Meiču balsis skan pa leju,
Bildināt es viņas eju,
Bet man sirds pieder vienai tik vien.

Piedz.
Tevi vien sirds man sveic,
Saules gaišums tu.
Tevi vien es arvien
Laimīgs mīlēšu.

Raugies, draugs, Pērse Koknesi vij.
Daudzus gadu simtus slavena tā bij`.
Tur, kur zilgmē slienas kalni,
Augšup slienas mūra vaļņi,
Saulē pilsdrupas zeltaini mirdz.

Līgo laiva un līksmo man sirds,
Līgo laiva un tik līksma man ir sirds!
Redzu nākam jau es viņu,
Savu jauno līgaviņu,
Kuru aizmirst sirds nespēs nekad. 

Piedz.

Gadi iet, kļūstu vecāks es jau,
Tomēr Koknesi prāts aizmirsis vēl nav.
Pērses krastus atceroties,
Varu es cik tālu doties,
Domas atpakaļ Koknesē steidz.

Ja man jaunība atgrieztos vēl,
Pērses krastus tad man atstāt būtu žēl.
Tomēr laimes man ir gana:
Pērses meiča – sieva mana,
Kurai dziesmu es dziedāju reiz. 

Īsu laiku pastāvējis laikraksts "Pērses Krāces", līdz 1934. gadā likvidēts reizē ar citiem kas vērtēti kā musinoša un sēnalu prese.

Fragments no grāmatas Latvijas zemes ceļi 1920-1938;

No pārējiem lielākiem dzelzsbetona tiltiem ar konsolsiju virsbūvi atzīmējami šādi: 1) 40,10 m garš tilts pār Pērses upi Rīgas-Daugavpils ceļā, pie Kokneses pilsdrupām. Sijas vidējais laidums 26,0 m un katras konsoles garums 6,8 m. Brauktuve 5,5 m plata un ietnes abās pusēs pa 0,75 m. Konsoles apsegtas ar balsta spārniem un no ārpuses nav redzamas. Tilts izbūvēts 1934. un 1935. g. koka pagaidu tilta vietā un izmaksājis kopā ar lielākiem zemes darbiem Ls 120.000, —. [skat iepriekšējo fotogrāfiju].

Sagrautais skaistais tilts... Iespējams šajā attēlā fiksēti brīži no kino ļaužu rosīšanās uzņemot mākslas filmu "Noktirne" par Spānijas pilsoņu karu, ar Gunāru Cilinski galvenajā lomā. Epizode kur pie sagrautā tilta vīrišķīgi jātiek pāri, iepriekš kravas auto nogrūžot upē. (Fotogrāfam aizmugurē pilsdrupas).

21. gadsimts -

Jaunākais notikums upes dzīvē ir dzelzceļa tilta rekonstrukcija saistībā ar visas līnijas dubultsliežu ceļa likšanu. Bet iepriekš 2012.g. ziemā vēl 5 kilometrus augšup, atklāja jaunās automaģistrāles tiltu. Tehniskā informācija Ceļu projekta vietnē. Un arī Vērenes ceļa tilts ir nesen atjaunots ilgai kalpošanai.

SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU

Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš