Te varētu nodalīt piejūras joslu ar mazajām upēm, uorgām...


interesanti - VAI PASTĀV KĀDAS MANĀMAS ATŠĶIRĪBAS STARP UPJU UN PIEKRASTES LĪVIEM , TO VALODU?

Ciki no visiem mūsdienās lietojamajiem hidronīmiem ir IR ar nepārprotamu Līvu cilmi?

Un protams nav jānorobežojas vienīgi ar upju nosaukumiem un vēsturi!

VISPĀRĪGAIS UZSTĀDĪJUMS VARĒTU BŪT ŠĀDS - LĪVI BIJA PRIEKŠĀ KAD NO STEPĒM IERADĀS BALTI. TĀPAT LĪVI BIJA PIRMIE KO SASTAPA RIETUMU JŪRAS IZŠŪPOTIE JŪRNIEKI - TIRGOŅI VAI KAROTĀJI VIENĀ ELEMENTĀ ... NE VELTI `Livonija` visvisādos atriibūtos.

Olafa Gūtmaņa apcerēums Kuras 750 gadē - http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2003/02/28/?p=3

Saite uz literāriem tekstiem ko raisījusi sena upe - http://lvexperiment.wordpress.com/2014/01/18/sena-liva/

NEDAUDZ VALODNIECĪBAS -

VIDZEMES ETNISKĀS VĒSTURES JAUTĀJUMI, К. Ancītis, A. Jansons, 1963

No vietvārdiem par vecākajiem uzskata hidronī-mus, īpaši lielāko ūdeņu nosaukumus, jo tos, iedzī-votāju sastāvam mainoties, vieglāk pārmantot. Tā kā gandrīz visi Latvijas lielāko upju nosaukumi ir latviski resp. baltiski, tad ir izteiktas domas, ka som-ugri vismaz Kurzemē ienākuši vēlāk nekā balti.92 Vidzemē somugrisku upju nosaukumu ir daudz (somugrisks arī sugas vārds urga). Tā kā sāmisko vietvārdu kartē upju nosaukumus nebija iespējams iezīmēt, uzrādām tos šeit:
aģe, sk. Lvv I, 1, 6. lpp. (:līb. ada 'mala, krasts');
aniņupe Lvv I, 1, 30;
«arupe» Ln I, 1, 43 (?);
«azanda» Tiž I, 382, 444, Lvv I, 1, 60;
jogla>Salacā Tiž I, 377;
jugla >Braslā, maza jugla, liela jugla Tiž I, 377, Lw I, 1,402;
jumalda Tiž I, 377, Lvv I, 1, 403;
jumara Tiž I, 377, RSI, VI, 32, Lvv I, 403;
kaibaliņa >Daugavā Tiž I, 377, 381;
kaibara >Abulā Tiž 1, 377, 381;
kamaldiņa; 93
kancurga, ig. konts 'celms. Nozīmes zinā sal. celmupe Dun-dagā E 11, 162;

kānupe, ig.kaan 'dēle'; sal. arī ig. Ķaanjārve un Ķaan-soo c;
kolka >Rūjā, sal. līb. kolk, sm. kolkka 'stūris' (LW 164. lpp.); 
kolurga >jurā, sal. līb. ko'l (LW 144. lpp.);

kuja>Aiviekstē Tiž I, 443;
kuņurga >Loģe Tiž I, 115;
ķidurga >Ķīšupē Tiž I, 383;
kire >Rūjā, sal. ig. kira 'ciems' un kirri 'raibs, smaile';
ķirele >Salacā Tiž I, 442;
kiurga>Ogre, sal. ig. kivi 'akmens';
leinupe, sal. ig. Leina с; Tiž I, 383; 

lēturga > Svētupē Tiž 383;

lilastupe (Pabažos) Tiž I, 380; arī lilastes ezers;
luoja, luoģe — iztek no Jēnkules ez. Tiž I, 386;
mudurga >Aģē Tiž I, 383; sal. arī līb. mudä 'jūras zāle', ig. 'purva zeme';
nājurga >lielajā juglā, sal. līb. nai 'sieva, sieviete'-
nārvelis >Abulā Tiž I, 379 (:Narva);
pededze Tiž I, 12;
peide E I, 117, upe Mazsalacā, sal. Pöide с Igaunijā;
raudurga>Svētupē Tiž I, 443; Rautorko, Rautajoki Somijā, ig. raud, -a dzelzs;
rauna>Gaujā, raunaisis >Raunā, raunis >Raunā Tiž I, 379; ig. raun, rauna 'akmeņu kaudze';
rauza>Palsā Tiž I, 12;
rūja Tiž I, 12, 379;
runtiņš (upe KrimuLdä) Tiž i, 443;
salaca Tiž I, 444; «sāra» strauts E I, 116, ig. saar 'sala';
sitiņa E I, 115, Tiž I, 443;
sudaliņa>Tixza, sude Tiž ī, 379;
sumulda upe Tiž I, 382;
übeja>Gaujā Tiž I, 443;
umara>Poparzā; līb. utnar 'ābols' (LW 451); melkste Tiž I, 380;
urgupe E I, 116, līb. ūrga 'upe' (LW 461);
vitrupe Tiž 11, 48;
(v) uoļa upe, no ig. wņl 'straume' vai wöle 'vilnis' (A. Sum-me nt. 91).

No 5 lielākajām Vidzemes upēm tikai Pededzei un Salacai ir somugriskas cilmes nosaukumi. Gaujai Indriķa hronikā vēl apliecināts somugrisks nosaukums Coiwa (nozīmē 'bērzupe', sal. somu koivu 'bērzs'). 94 Vārdu Gauja 95 Vidzemē būs atnesušas baltu ciltis m. ē. I g. t. Arī Aiviekstes nosaukums liekas latvisks. 96 Vāciski tā saucas Ewst, un Latvijā ir arī upes Eivieksts (Līvānos) un Aviekste (ietek Ogrē). Tāda saknes paralēlformu bagātība modina aizdomas, vai te nav darīšana ar kāda sveša, baltiem nesaprotama vārda tautetimoloģiskiem sagrozījumiem. Vismaz izskaņa -kste atrodama arī somugriskajā hidronīmā Ureikste.
Daugavas vārds vēstures dokumentos nav atrodams. Tāpēc tam nav jābūt jaunam, bet ari uz tālu senatni tas nav attiecināms. Pēc sākotnējās nozīmes tas šķiet līdzīgs nosaukumam Lielupe (piemēram, poļu valodā jēdzienus liels un daudz izsaka vienas saknes vārdi wielki un wiele). Par lielupi vai lielo upi nesauc vis katru upi, kas zināmā novadā lielāka par citām, bet tikai tādu, kas rodas, satekot divām apmēram viena lieluma upēm: šīm «mazajām» upēm pretstatā tad arī runā par «lielo» upi. «Lielupe» par visas upes nosaukumu parasti nekļūst, jo jau nākamā novada iedzīvotājiem fakts, ka tā radusies no divām upēm, vairs nav svarīgs. Tā, piemēram, Susēju par Lielo upi sauc tikai Aknīstē, t. ir nelielā gabalā aiz satekas vietas. Ja Zemgalē ir Lielupe no Bauskas līdz grīvai, tas izskaidrojams laikam tā, ka tā bija kuģojama upe un tieši kuģiniekiem bija svarīgi atšķirt Mēmeli un Mūsu no to kopējās gaitas. Arī Daugava vispirms laikam nozīmēja vienīgi gabalu lejpus Aiviekstes ietekas 97 : šeit viens «daudz» bija pretstatā diviem (Aiviekstes un Daugavas augšgala) «maz». Ja Daugava kļuva par visas upes nosaukumu, tad iemesls tam būs meklējams homonīmo vārdu zušanā. 98 Balti (šeit pareizāk runāt jau par sēļiem) droši vien bija aizguvuši Daugavas somugrisko nosaukumu *Veina. Kad austrumbalti uzsvērtās zilbēs ci pārvērta par ieradās *Viena, ko nevarēja atšķirt no vārda viens  siev. dz. formas. 99  Taču, apradījuši, ka Daugava nav sens vārds, vēl neesam tikuši pie šīs upes somugriskā nosau-

90 K. Būga. Lietuviu. ka'lbos žodvnas, 11. Kaunas 1925(I, 1924) (Turpmāk: LK2.), CXXVI lpp.
91 Славяно-балтийское языковое единство — Вопросыязыкознания, 1954, № 5, 35. lpp.
92 V. Kip а г sky. Die Ostseelinnen im Baltikum. — Bal-tische Laude, I, Leipzig, 1939 (Turpmāk: BL.), 45. un 46. lpp.
93 D. Zemzare. Valodas liecības par Lejasciema novadu. Rīga, 1940. (Turpmāk: D. Zemzare. Valodas liecības.),
44. lpp. Izmantoti arī darbi: L. Kettunen. Livisches Wör-terbuch. Helsinki, 1938 (Turpmāk: LW.); August Sum-ment. Über einige Ortsnamen des Gebietes Rūjiena. — Inhonorem Endzelini (Turpmāk: A. Summen!.), 90.-103. lpp.
94 V. Кiparsку. BL, I. 46. Lpp.
95 Par to Lw I, 1, 303. lpp. (ar lit.).
96 Turpat, 7. lpp. un ME IV, 655. lpp.
97 Satekas vietā Aiviekste izskatās apm. tikpat liela kā Daugava.
38 Skat. J. Endzelīns. Homonīmu vārdu zušana lat-viešu valodā. — FBR, IX, B.—lo. lpp.
99 Vardu viens runā ne vien ar lauzto, bet arī ar stiepto intonāciju (skat. La. gr. 481. lpp.).

kuma, J. Mikola100 gan doma, ka Veina ir somugru vārds, jo to lieto arī ka sugas vārdu ar nozīmi 'Sund, Meerenge. Bet suga_s vārdi dažkārt ir radu-šies arī no īpašvārdiem. Та kā vārdam savas som-ugriskas etimoloģijas trūkst, tad daudzi zinātnieki to uzskata par aizgūtu no slāviem.101 Tikai V. Кдрагskim102 gan nebūs taisnība, ka šo vārdu aizguvuši lībieši no Kokneses krieviem. Tad vārds Veina diez-vai būtu vecāks par 12. gs. Tā kā Dzwina ir arī Nēres pieteka, *Veinu somugri būs reizē ar citiem seniem slavismiem aizguvuši no rietumslaviem. Kā norādījis P. Ariste,103 šie slavismi nav vecāki par pēdējiem gadsimtiem pirms m. ē. Tālāk Daugavas nosaukumam pagaidām izsekot nespējam. Liecību par somugriem II g. t. pirms m. ē. baltu valodās nav visai daudz, un to atklāšana saistīta ar zināmām grūtībām. Somugru prioritātei Vidzemē tās pretī nerunā, kaut arī vairums baltu valodu faktu, ko gribētos attiecināt uz senāko baltu un som-ugru saskari, īstenībā attiecas uz daudz jaunākiem laikiem.

100 Skat. BL, I. 46. lpp. 1. J. Mikkola. Die älte-ren Berührungen zwischen Ostseeiinnisch und Russisch. Hel-sinki, 1938, 11.-42. lpp.
101 Sal. kr. Двина, poļu Džwina (<*Dveina), sk. J. R о z w a d о w s к i. — RSI, VI 44.-45. lpp.; К. В ü g a. KjS, 249. un 128. lpp.; t. p. Tiž, I. 8. lpp.; M. Vasm-er. Russisches etymologisches Wörterbuch (Turpmāk: REW.), I. Heidelberg,
1953—1956, 331. lpp.
102 V. Kiparsky. BL, I. 46. lpp.
103 Вопросы этнической истории. 24. lpp.



 .