Slocene ar pietekām ~ 

Sloucene ir (bija) LIELUPES < kreisā pieteka Zemgales ziemeļrietumos no Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotā līdzenuma uz Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu. Augšdaļa veidojusies pieledāja ielejā, Abavas senielejas daļa.                                                                                                                                                                     PAPILDINĀTS - 13.01.2022.

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.
regulētakm² 
km³
ģeoloģiska
 SLOCENE 41,1*Slocis, Pulkaine 42
 km no Abavas
 19,5 km*
  zem ledāja izcelsme

* garums starp >Vēžupi augšgalā līdz Kaņiera krastam!; regulētais atskaitīts no kopgaruma 52,08.

Lai arī no Kaņiera ezera viss caur slūžām aiztek tieši uz Rīgas līci, tradicionāli turpināšu Sloceni pie-liet Lielupei.

Mūsdienās par Sloceni sauc ūdensteci līdz Kaņiera ezeram, pašu augšgalu mēdz saukt arī par Vēžupi (kas gan ir pirmā > labā pieteka), bet lejasgalu starp Valgumu un Kaņieri par Pulkaini. Upes sākums atrodas senielejas purvainē ļoti tuvu Abavai, uz Tumes un Degoles pagastu robežas. Augšadaļā savāc ūdeņus no mitrām pļavām, kas ieņem platu glaciālu ieleju (LKv27).  Tek cauri Tukuma novada vidusdaļai, caur Tukumu un Valgumezeru Engures novadā, caurtek Kaņiera ezeram (wiki). Vidusdaļā apliec Tukuma pauguraines dienvidu daļu; Nevar izveidot pašas ieleju pamatiežu virsmas tuvuma dēļ. Kritums no satekas ar Vēžupi 13 km līdz Slokenbekai 11 metri; nākamajos dabiskajos 16,5 km līdz Valgumam - 25,6 m, lejteces 11,4 km - 2,2m. Pa senieleju leduslaikmeta beigās visa notece bija Ventas virzienā. Ielejai dziļums saniedz 35 m R galā, pie Tukuma Durbes tas ir ap 30 metri viena km platumā. Plūduma galapunkts mainījies kopš Kaņierim izraka tiešu savienojumu ar jūru. Tamdēļ lejteci no Duniera ezera līdz Lielupei dēvē par Vec-Sloceni (skatīt sadaļā Lielupe); ieteka bija Lielupes 28. km.

Tecējums regulēts pa posmiem 1950, 1999, 2017.g.; sateces rajonā plaši meliorācijas pasākumi visu 20. gs. Pirmie Vašlejas purvā un Skujupītes un Ķemmer upes augšgalā.

Vēstures avotos atrodams arī upes nosaukums Sloka un Sloce. Piekrastes zvejnieku izrunā - Slocis. Nosaukuma izcelsmi viennozīmīgi saista ar putnu `sloka` Scolopax rusticola, kā vārdā arī dzimtas nosaukums 31 putnu sugai; un tāpēc jādomā ka primārais ir Slokas ezers, kā bridējputnu dzīvesvide.

 Dabas liegumi -

un Ķemeru NP
laikraksts par nosaukumu posmam pirms Kaņiera
 VĒRTUMI sateces rajonā -
<Skamaņu pilskalns; < Tukuma pilskalns; >Smārdes sēravots; < Milzkalnes Baznīckalns,
Ceļu vēstures mūzejs;
pilskalns Kaņiera pussalā, Siliņupes apmetne, Paugu viduslaiku kapi un Lapmežciema sedums ar tīklu būdām.

ūdensšķirtnē ar Abavu -

pilskalns pie Ķīšiem; kulta vieta pie Valliešiem;




Vēžupe kā nosaukums parādās dažās kartēs 20.gs. sākumā. Tās taisnleņķa savienojums ar plašo leduslaikmeta senieleju, un lielais kritums, ļauj to uzskatīt par patstāvīgu sānupi. Tamdēļ Vēžupe - Sloces pirmā pieteka no >labās puses, 11, 5 km garumā ar visiem novadgrāvjiem, un kritumu 20 m. Nosaukums visticamāk no Vēžu kroga, kurš atradās pie Tukuma apļa..., un otrs nosaukums Mācītājmuižas upīte (Plāķis39).

Moku strauts, Sudmaļupīte (augštecē Skāmaņupīte) ir 5 km novadkanāls ar kritumu 15 m, Slocenes < kreisajā pusē Tukuma novadā. Izteka - uz rietumiem no Vecmokām,  Caurtek Jaunmoku dzirnavu ezeru. Ietek Slocenē pie valsts autoceļa A10 (Rīga—Ventspils). Grāvīti šķērso valsts autoceļi V1446 (Tukums–Milzkalne–Smārde–Slampe), A10, kā arī dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II. VĒRTUMI -  pilskalns pie bijušajiem Skāmaņiem< avoti; >Jaunmoku pils.

Vašleja ir plaša ieleja, pļavas bijušā purvainē, leduslaikmeta noteka, Slocenes senielejas atzarojums >labajā pusē, Austrumkursas augstienes nomalē. Izraktās notekas rajona platība ir 98,8 km², kanāla garums 12, km, gada notece 0.020 km³, kritums viens pusmetrs \ 25 m, 1.4 m/km (wiki). Sākas nekurienē...,ietek Slocenē 34. km pie Tukuma. Vāji izteiktās ielejas dziļums vien daži metri, taču tās R nogāzi veido Baltijas ledus ezera senkrasts, augstumā līdz 50 metri. Notece dabiski būtu uz Džūksti, pretējā virzienā. Augšgala nosaukums Mieču kanāls arī liecina par mākslīgumu. Lielākā Vašlejas >labā sānteka ir Baltaču upe?, straujākā - < Viļņu strauts; kreisās < Kannenieku strautsKūlu grāvis, < Pauru strauts, <Ratnieku strautsViļņu strauts. Upi šķērso valsts autoceļi - V1101 (Dobele–Lestene–Tukums), V1454 (Pičas–Praviņas–Kārtiņi), V1455 (Ozolpils–Degole), A10 (Rīga—Ventspils). Tās krastos atrodas Garauši un Gaiļi.

Ratnieku strauts 7 km garumā ar kritumu 50 m, ietek Vašlejā no < kreisās puses Tukuma novadā pie Praviņu kapiem. Lielākā pieteka - Rēpiņu strauts, Grāvi šķērso valsts autoceļi V1101 (Dobele–Lestene–Tukums) un V1454 (Pičas–Praviņas–Kārtiņi), tās krastos atrodas Kārtiņi un Valeikas.

VIĻŅU strauts kā < ietekošs Vašlejas ielejā ar kritumu vairāk par 10 m/km!

Tumes strauts ir ap 5 km garš pieteks Slocenes >labā pusē, Tukuma novadā. Izteka grāvjos D no Tumes. Vēsturiski reljefā grava ziemeļu-ziemeļaustrumu virzienā. Kritums sasniedz 10 m/km! Ietek pa māxlīgu grāvi pie Līduma dārziem. Tumes strautu šķērso valsts autoceļi A10 (Rīga—Ventspils) un P121 (Tukums—Kuldīga), tā krastos atrodas Tume , ar uzstādinātiem dīķiem, un Līdums.

Skujupīte (arī Skuja, Skujupe) ir 11,5 km gara Slocenes > labā pieteka Tukuma un Engures novados. Izteka dabiski bija kraujā gravā no avotiem?, pie Ozolpils. Ietek Slocenē lejpus Mazezera, nokrītot 18 metrus. Regulēta totāli augšdaļa ko vairs nevar uzskatīt par upi. Skujupīti šķērso valsts autoceļi A10 (Rīga—Ventspils), V1475 (Ozolpils–Kalēji–Smārde) un V1446 (Tukums–Milzkalne–Smārde–Slampe), kā arī dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II.

Vilkupīte < pieteciņa sadarbībā ar dziedva.lv tika atklāta 2021.g. sākumā.

Starpiņupīte, saukta arī par Kaņiera kanālu, ir nepilnu kilometru gara, 17. gadsimtā izrakta un 19. gs. padziļināta Kaņiera notece uz Rīgas līci ezera līmeņa pazemināšanai. Pa Starpiņupīti uz jūru tiek novadīti Slocenes un Kaņiera pieplūdes ūdeņi. Ūdens līmeņa regulēšanai un brīvas zivju migrācijas nodrošināšanai 1965. g. izbūvētas slūžas. Krastos atrodas apdzīvotā vieta Lapmežciems. Kanālu šķērso autoceļš P128. Kupeskalnu dabas laipa, jeb civilizēta izeja liedagā.

Vecslocene - vēl Kurzemes hercogistes laikā tā bija kuģojama upe un tika izmantota kā ūdens satiksmes ceļš. Dažādās vietās un laikos pie tās ir bijušas dzirnavas, cepļi. Poļu-zviedru kara laikā zviedru karaspēks pie upes 1605.-1608. gadā uzcēla skansti. 20. gadsimta sākumā tika izrakts savienojums starp Kaņiera ezeru un Rīgas līci (Starpiņupīte), un Slocenes upes ietece no tā brīža ir Kaņiera ezers (wiki).

Alternatīvais sākums - REĀLI! - Slocene sākas satekot diviem līdzīgas nozīmes novadgrāvjiem pie Tukuma apļa, jeb pie agrākās Tumes mācītājmuižas un Vēžu kroga.
Viens no grāvjiem ir bijušā Vašlejas purva (Wascheley) senlejā izraktais ūdensnovads, otrs pa sen-ieleju Abavas virzienā no R saucamā Vēžupe, Vēžupīte jeb Mācītājmuižas
upīte. Vašleja kā nosaukums ir aplam līdzīgs otram - `vēžupe`.?! Salikums `vašlejas upe` šinī gadījumā ir literāla forma kura izsaka - upīte kura atrodas Vašlejā.

(visi pārējie publicējumi sakot ar encikloprdijām līdz mācību grāmatām, ir pavirši pieņēmumi!).

Plūdums vēsturē ~

Vēstures pirmsākumos uzskatāma par Zemgales ostas daļu, kad lielo upi sauca Poldera (vēlāk Bolderaa). Tiešā veidā avotos pirmoreiz minēta 1225. gadā. Vēl Kurzemes hercogistes laikā tā bija kuģojama upe un tika izmantota kā ūdens satiksmes ceļš. Dažādās vietās un laikos pie tās ir bijušas dzirnavas, darbnīcas, cepļi.

Vārdamāsa Sluoce pieminēta kādā 13.gs. dokumentā ... Juglas baseinā pie Mālpils. Vairs / vēl nav atrasta.

Galvenās darbības saistās ar lejteci - piekrasti un Slokas miestu. Ordeņa laikā 1520.  gadā še iekārtotas dzirnavas un pastāvējusi zveju iestāde. Hercoga laikā 1567. gadā Slokā uzcelta jauna baznīca un noturēti gada tirgi. 1620-jos gados pēc mēra iedzī-votāju skaits bija samazinājies līdz 3 cilvēkiem (1630. g.). Tanī pašā gadā uz zviedru un kurzemnieku nolīguma pamata jūrmalā, austrumos no Slokas dzirnavām, zviedriem atļāva uzmest skansti. Bet tikai hercoga Jēkaba laikā šo darbu izveda, kad izrādījās, ka hercogs bija iesācis Slokas slabadu pārvērst par tirdzniecības miestu. Kauguros tieši piebrauca ārzemju un hercoga kuģi, slabadas tuvumā atradās hercoga rūpniecības iestādes, un pastāvēja nodoms izlietot Slokas upi kā kanāli uz Kaņiera ezeru. Atjaunoja arī vienu gada tirgu (29 septembrī). /A.T.85/

1667.g. tika izrakts savienojums starp  Kaņiera  ezeru un Rīgas līci, un 1906.g. būtiski padziļināts, kādēļ ietece no tā brīža ir Kaņiera ezers. Pirms tam Slocene caur Kaņieri, Duņieri un Slokas ezeru ietecēja Lielupē. Vēl 80-to gadu beigās Slokā pie Gagarina ielas tiltiņa bija aprūsējis uzraksts "Hercogu laika slūžas"! Tagad bijusī Slocenes lejtece (Vecslocene) novada Duņiera un Slokas ezeru ūdeņus Lielupē.

1952. gadā Slocenē ielaida divus no Voroņežas rezervāta atvestus bebru pārus. Bebri jaunajā dzīvesvietā iedzīvojās ātri. Jau 1964. gadā to skaits sasniedza 37. 1979. gadā viņu jau bija tik daudz, ka uzsāka vietējo bebru pārvietošanu no... uz Vidzemes upju baseiniem. Taču šobrīd upē bebru tik pat kā nav, jo piesārņojums... (Smārde1990)

Šobrīd Slocene tiek izmantota elektrības ražošanai divos hes, kas atrodas Engures novadā netālu no Milzkalnes un Smārdes ciemiem. Uzceļot hes netālu no Milzkalnes tika atjaunots Šlokenbekas ezers. Vairākās vietās Sloceni izmanto kā peldvietu. Kādreiz arī Tukuma pilsētā bija uzpludināts no Slocenes ūdeņiem ezers, kurš tika iznīcināts Otrā pasaules kara beigās, uzspridzinot tiltu un aizsprostu. Šobrīd aktīvi notiek centieni to atjaunot. (wiki) 


Vēsturiskie pagasti no augšgala - Irlavas (robeža), < Tumes, > Smārdes, Milzkalnes un Slokas.

Ozolmuižas dzirnavas - Pilsētas un miesta konflikts bija arī Ozolmuižas dzirnavas, kas iesākumā bija vara ceplis, nodibināts ap I650. gadu. Atradies Tukumā un saukts arī par Tukuma vara cepli. Taču jau 1658. gada zviedri to pamanijās nopostīt, tādējādi sagraujot arī Tukuma pilsētas labklājību.
Cepļa vajadzībām biļa uzdambēta Slokas upe, tā ka pie pilsētas radās paprāvs ezeriņš. Dambja galā pie Jelgavas ceļa atradās ceplis. Tas apkalpoja plašu apkārtni un deva preces izvešanai caur Engures novada mazostām vai ārzemēm. Kad ap 1661. gadu cepli atjaunoja, tas ilgāku laiku nīkuļoja, līdz 1676. gadā jau gribēja cepli likvidēt. Īsu laiku ceplis bija pāt traucis darbību, taču pēc atjaunošanas darbojās līdz pat Lielajam mērim, kad atkal darbību pārtrauca. Ražošanu tas atsāka 18. gadsimta 20. gados, kad hercogiene Anna un hercogs Ferdinands centās cepli nostādīt uz drošiem pamatiem, taču to neļāva hercogistes politiskais stāvoklis, un ap 1750. gadu cepļa vietā iekārtoja maltuvi. (J.J.)

Notikumi

Aizsardzības un atjaunošanas plāns Slocenes posmam 1,2 km garumā pie Slokenbekas, 2020.g. izveidojis Engures ezera dabas parka fonds. Paredzētais mērķis izveidot un uzturēt vispusīgi kvalitatīvu dzīves telpu, ar uzsvaru uz bioloģiskajām vērtībām. 2019.g. iztīrītā vecupe savienota ar pamatgultni, atjaunojot vēsturisko saliņu - atpūtas vietu pie muižas.

Vasara 2015 - Diemžēl, lai uzzinātu ka mazās, Tukumam caurtekošās upes augšgalā bijis VAIRĀK kā 4 TONNAS zivju, vajadzēja notikt katastrofai notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Tagad tās varēja pat saskaitīt pa sugām un nosvērt. 

Atsegumi Smārdes apkārtnē, foto Gatis wondermondo.com.

~ JAUNUMS ~ Ar 2020.g. uzsākts Life projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GoodWater IP Nr. LIFE18 IPE/LV/000014., kurā Slocene ir viena no sešām upēm. Projekta vadošais partneris ir Latvijas Vides ģeoloģijas un metereoloģijas centrs (LVĢMC) un pieteikums tapis sadarbībā ar 18 partneriem. Projekta LIFE GoodWater IP vispārīgais mērķis ir uzlabot riska ūdens objektu stāvokli Latvijā, īstenojot pasākumus, kas noteikti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos. `Risks` nozīmē pašreizēju neatbilstību bioloģiskām labas ūdens vides pazīmēm, un tiekšanos uz visaugstāko iespējamo ūdens ķīmisko un ekoloģisko kvalitāti;

Kādu ievērojamu gadījumu, kur ūdenskrituma atkāpšanās pret straumi illūstrē erozijas spēku un ātrumu, apraksta B. Doss Kurzemē pie Smārdes. Slocenes upe 1900. pavasarī, pēc bargas un ilgas ziemas stipri pārplūstot starp ledus sastrēgumiem, bij izrāvusi pie Smārdes dzirnavām jaunu gravu 5.5—8,5 m. platumā, 1,6—3,5 m. dziļumā un tuvu pie 100 m garumā tipisku kaņonu ar stāvām sienām devona dolomītā un dolomītmerģelī. Pavisam 34 stundās (14. un 15. aprīlī) te izrauts un aiznests 2250 kb. m. dolomīta u.c. materiāla, tā tad caurmērā 1,1 kb. m. minūtē.


ekrānšāviņš no PDf Magdas J. sarunas ar

Pasaules dabas fonds Latvija, kopā ar Mangaļi meklē straumei atjaunošanas ceļus 

Literatūra: Štūlis, Jēkabs, Bigauņciema un apkārtnes zvejnieki /Jēkabs Stūlis. Rīga : Zemnieka domas, 1937 (Rota);

Belte, Pēteris, Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni : vēsturisks apskats, Rīgas Jūrmala : P. Belte, 1935;

Slocenes44 /Pulkaines sateces baseins no augšgaliem - 

>Vēžupe; <Moku strauts //Sudmaļupe; >Tumes strauts; > Vašlejas kanāls12 /Mieču kanāls (<Sprungu strauts; <Kannenieku strauts; <Ratnieku strauts (<Rēpju strauts); <Viļņu strauts; >Kūlu grāvis; ?Pauru str.); <Zvirgzdupīte; <Tīles strauts; <Velna klēpja avots; >Sēravots; -Valguma ezers-; >Skujupīte; <Vilkupīte; >Smirdgrāvis; >Samulomi; -Kaņieris (>Medupīte (>Akiņa); >Stūrmaņupe?); <Starpiņupe |Ragaciema un Lapmežciema robeža|-Duņieris- VecSlocene (<Siliņupīte; >Vēršupīte (>Lūžņu gravis; >BertrumsX); -Slokas ezers; ?Direktora kanāls 

JS logo ar saiti uz kartes produktu

KARTES - Izdevniecība "Jāņa Sēta" Kuldīgas, Tukuma novads, 2015; karte mērogā 1 : 75 000 (750 metri centimetrā)

KO RAKSTA CITI - Upe veidojusies apmēram pirms 12 000 līdz 13 000 gadiem, kad no šīs teritorijas atkāpās pēdējie ledāji. Ledus laikmeta  beigu posmā upes straume gāja pretējā virzienā, respektīvi, no austrumiem uz rietumiem. Veidošanas stadijā tai bija ledus gultne. Šajā periodā izveidojās terases, kuras ir aplūkojamas arī šodien. (Smārde98...). Apgalvojums ka "..šajā laika posmā kopā ar Abavu bija lielākā upe tagadējās Latvijas teritorijā" ir apstrīdams. Terases, jā- bet tās nav salīdzināmas ar Daugavas senieleju, kura tad arī piegādāja ūdeni pieledāja ezeram tagadējā Zemgales līdzenumā.

Sagataves -

Upīte Sloka jeb Slocene minēta jau 1255. g., tāpat jau 14. gadsimtenī tur pastāvēja ciems. Katoļu laikos jau minēta Slokas Sv. Miķeļa kapliča. Ordeņa laikā 1520.  gadā še iekārtotas dzirnavas un pastāvējusi zveju iestāde. Hercoga laikā 1567. gadā Slokā uzcelta jauna baznīca un noturēti gada tirgi. 1620-jos gados pēc mēra iedzī-votāju skaits bija samazinājies līdz 3 cilvēkiem (1630. g.). Tanī pašā gadā uz zviedru un kurzemnieku nolīguma pamata jūrmalā, austrumos no Slokas dzirnavām, zviedriem atļāva uzmest skansti. Bet tikai hercoga Jēkaba laikā šo darbu izveda, kad izrādījās, ka hercogs bija iesācis Slokas slabadu pārvērst par tirdzniecības miestu. Kauguros tieši piebrauca ārzemju un hercoga kuģi, slabadas tuvumā atradās hercoga rūpniecības iestādes, un pastāvēja nodoms izlietot Slokas upi kā kanāli uz Kaņiera ezeru. Atjaunoja arī vienu gada tirgu (29 septembrī). 1658./60. g. Sloka cieta no zviedriem, jo atradās tiešās satiksmes ceļā starp Rīgu, Tukumu un Kuldīgu. Pēc slabadas un tās rūpniecības atjaunošanas hercogs Jēkabs un vēlāk Frīdrichs Kazimirs piegrieza sevišķu vērību Slokas jūras satiksmei un gribēja panākt Slokas un Kauguru sakušanu vienā pilsētā. 1667./68. g. padziļināja Slokas upi un ezeru un izraka kanāli starp Kaņiera ezeru un jūru. Liellaivas un zvejnieku laivas brauca pa šo ūdensceļu un pieveda preci ārzemju kuģiem, (A.T.85)

Starp Duņieri un Slokas ezeru no senās Slocenes vēl atdalās grāvis uz jūru pie Bigauņciema - Siliņupe. Ūdens arī pa Siliņupi tek uz jūru. Var novērot, ka ūdens pa Sloceni tek nevis uz Slokas ezeru, bet no Slokas ezera uz jūras pusi. Tā Slocenes lejas gals tagad kanāliem saraustīts gabalos, un Slocene vienā vietā tek uz vienu, otrrā uz otru pusi. (Fr.Dravnieks32)

1924.11.01 Daba, Fr. Dravnieks 
 Kaņierim, kuru mūsu mācības grāmatās nepareizi sauc par Kanguru ezeru, ir divas notekas, — viena pa Slocenes upīti caur Duņieru uz Bigauņciemu, uz kurieni iet arī ūdens no Slokas ezera rietumgala, kamēr no austrumgala Slocene tek uz Lielupi, un otra, galvenā, tieši uz jūru.

Pazaudētie un meklējamie nosaukumi no J.Plāķis1939 -

Irlavas p. - 8. gravas, lejas: viļļu || viļņu grava, züosu leja (deg.); avuotleja, kapu l. (irl.). 9. upes: abava, ķu`ķu upe, vīesatas upe.
10. strauti: gri`vi, jāku strau`ts, līeltū`omu str. (deg.); putnukru`ogus str., rumbene, vecupe (irl.); [bundzinieku upe, jaunupe jeb kanālis, lapene, peņķu urdziņa, pirts str., sterbeles str.].

Tumes p. - 7. gravas: vilkājas gŗava.
8. upes: slūocene, stirnas upe. [8a. strauti: peļu urga, vēžupite jeb mācītājmuižas upite. 9. ezeri: akļa ezers, kazezers, sudmalu ez., tūkuma ez., viksle, zvārgulis.

Smārdes (Uozolmuižas) p. - 8. upes: cīruļupite, jāņupe, skujupite, slüocene, vēršupe. 9. strauti: ķivuļu strau`ts, lāčupite, vārtu str.
10. grāvji: langas gŗāvis, medupgŗ. 11. ezeri: be`rzru`oziņas ezeriņi, tīreļezeri. 12. dīķi: varždīķis, [grimstoņa d.]. [12a. bedres: slīksnes ala]. 13. avuoti: be(r)tumavüots, seravüoti (ķemeres).

Milzkalnes (Slokumberģes) p. - 7. grav (as): vilk(a) grav(a); [dziļā gr., puķu gr., smirdošais grāvis].
8. up(e)s: lāčup(e), slü`ocen(e) jeb pulkaīn(i)s, purvupe; [vēršupe]. 9. attek(a) upē: bedr(e)s au`gš(a).
/9. straüt(i): durbes upite, galstrau`ts, mucniekstr., vilkupit(e), zvirgz-upit(e), [garais str., pļavas str., skujupīte, suke, zivertiņš]. [10a.urdziņas: flujīns, puzīns, skaidrais]. 11. grāvj(i): dziļgrāvs, smird(e)s gr. 12. avuot(i): ipšavū`ots, smird(e) jeb sēravuots.

Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!

Atgādinājums, ka autortiesību likuma izpratnē autortiesību subjekts ir kā saturs un noformējums, tā arī sakārtojums! © 

pamatnosaukums garums
sinonīmikritums
vidējais
sākotne iztekastāvoklis  baseins
notece  īpašais

km

metri
m/km 

mvjl.

km² 
km³

          


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš