Sarja ar pietekām ~
Sarja (latgaliešu: Sarja, baltkrievu: Сар'янка) ir Daugavas > labā krasta pieteka, kuras sateces baseins Latgales augstienes rītu pusē no augstākās daļas un Rundēnu paugurmasīva gar Dagdas pauguraini un Šķaunes paugurvalni Latvijā (Dagdas un Ludzas novados) un Baltkrievijā (Vitebskas apgabalā). PAPILDINĀTS-16.01.2019.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | m.vjl | regulēta | km² | km³ | ||||
| SARJA* | 77 (50) | Sarija* | Bižas ezers | 175 | 1/2 | 1047 (840) |
Iztek no Bižas ezera Rundēnu pagastā. Augštece augstāko pauguru sedlos, vidustece — Dagdas paugurainē, kur Andžānu grēda piespiež gar Šķaunes 
paugurvalni pagriezties uz dienvidiem; lejtece Baltkrievijas teritorijā Polockas zemienē. Garums 77 km (Latvijā 50 km), Latvijas teritorijā upe ap 40 km garumā regulēta. Lejpus Moļneicas ietekas 7 km garumā Sarja ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe. Ietek Daugavā lejpus Verhņadzvinskas Pie ietekas Ustjes ciems - 377. km līdz Daugavas grīvai. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Sarja (Baltkrievijā).
Lielākās pietekas - > Volčica (12 km), > Deņica (12 km), > Malcenka (11 km), > Čaušica (21 km), > Asūnīca (35 km), <Nalogu strauts (8 km), < Vanagupīte (9 km), < Moļneica (9 (6,2) km - iespējama bifurkācija?);
(kaut kas te nesaskan ar Rīgas miera līguma tekstu...1920.g.)
* pamatnosaukuma konsekvence līdz šim izriet no pieņēmuma, ka upes lejasdaļas nosaukuma forma attiecināma uz visu upi, tātad top par galveno. Vai tiešām?! Arī gadījumā kad lejtece, grīva atrodas citā valstī un svešas valodas vidē...
2019. - var izrādities ka `sarja` nāk no somu valodu grupas, tad gan ...?! Mūsdienu Igaunija pilna ar šādiem vietu nosaukumiem. Otrā debesmalā `Sārnate`, `Saraika`, `Sārums`...
Lukšova // Дагдица - Apaļu-Neikšānu ceļa > labā pusē 2011, foto - Otīlija Kovaļevska
| Rāznas nacionālais parks ar Ješezeru un tā ietekām; | foto dziedava.lv  | VĒRTUMI BASEINĀ - Kazicu Bikakmens, saite Ludzas bibliotekas; Gorodoks seni pilskalni; Rubuļu un Andžānu pilskalni; K.raudives dzimtā vieta Slāni Barinaucos pie Ūšupes; |
Ģeogrāfiskā aritmētika, jeb 1938. gada dati (LKV) apdomai.
Sarjas garums 68,7 km, no tiem 32,2 km Latvijā; baseina platība 965 (212). Līkumainā gaitā D - DA virzienā starp morēnu pauguriem, sākotnēji straujāka sasniedz līdzenumu un Greivas ez. 158,5 m vjl. Turpmāk raksturs atkārto augšteci un straujums pieaug. Kopējais kritums līdz Krievijas robežai 27,0 metri ar trijām ūdensdzirnavām. Pagriezties uz DR liek gala morēnas valnis, un sekojošais posms veido valstu robežu 7,4 km ar kritumu 13,2 m...CIK atliek līdz Dzvinai?
Iztek Rundēnu pagastā, turpinās > Ezernieku un < Istras pagastam apmēram km robeža, Šķaunes pagastam ap 6 km robeža (1940.g.).
> Volčica, Čaušica un > Deņica bija apriņķu robežas
Čaušica, Tovša? 21 km gara ar kritumu 41 m, 67km²; > labā pieteka, iztek no Čauša ezera Dagdas paugurainē. Augštecē plašas palieņu pļavas, vidustecē un lejtecē tīrumi, mežu puduri. lejteces 2 km valstu robeža ar nosaukumu Tovša. Pieņem 27 pieteciņas kopgarumā 50 km. Baseinā 5 ezeri 1,02 ha kopplatībā (A.Pastors94).
Vēsture ~
Fridrihovas pilskalns atrodas Čausicas upes labajā krastā, kas Fridrihovas pilskalnu aptek no trim pusēm. Patlaban upe vietām atkāpusies no pilskalna - pat līdz 40 m attālumam, veidojot mitras palienes, kurās kultūrslānis nav vērojams. Šķiet, ka kādreiz straume tecējusi gar pašu pilskalna pakāji. Pilskalns ierīkots A-R virzienā orientētā zemes ragā, kas krauji izbeidzas pret Čausicas upi. Pieminekļa noapaļoti četrstūrainajam plakumam, kas ir ap 45 m garš un 20 m plats, ir vairāku metru kritums, un R. Fridrihovas pilskalnam nav vērojami nekādi mākslīgi veidoti nocietinājumi. D, A un Z malas kalnam jau no dabas ir stāvas un 8-9 m augstas, bet R no apkārtnes pilskalnu atdala lēzena ieleja.
Pirmās ziņas par senvietu publicētas jau 1903. gadā. Uz to pamata pieminekli 1926. gadā apsekoja un uzmērīja B. Brežgo, bet 1941. gadā plašāk aprakstīja A. Gusars.
(pēc Austrumlatvijas jaunatklātie pilskalni, J.Urtāns, 1995)
ŪDENSDZIRNAVAS -
Ezenieku (Bukmuižas pag). Janovas dz., U, īp. L. Kiborts;
Obiteļu dz.,U,w, v, īp. H. Ausejs, Tropnovska;Istras p., Civcišu dz., U, īp. J. un V. Avseji;
Meļniku dz., U, īp. Helene Kosolapova;
Šķaunes p., Buraku dz., U, Burakas sādžas kopīpašums, n. J. Nerets; Lielbricu dz., U, T, īp. V. Erdmanis;
Šuškovas dz., U, v, z, īp. J. un V. Avseji, n. J. Lange;
Timānu dz., U, z, īp. P. Kotāns (pēc A.T.85)Saistībā ar Valsts robežas nospraušanu pēc 1920.g. miera līguma, dažādos 1/2 oficiālos publicējumos ir pretrunīgs upju novietojums, pa kurām, kā pieņemts sprauž robežas līniju.
~
Saite uz LĢIA Vietvārdu datu bāzi - ietilpstošo mikrotoponīmu pārskats.
LITERATŪRA: Krāslavas rajons: ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīca / O. Kovaļevska ; Latvijas Universitāte. Reģionālās ģeogrāfijas un toponīmikas zinātniskā laboratorija, LR VZD Nacionālais mērniecības centrs. Kartogrāfijas daļa, Rīga, 1997.g. .
Asūnīca, arī Asūne (latgaliešu: Osyuneica, baltkrievu: Асуніца), ir lielākā Sarijas pieteka Latgales augstienes Asūnes pazeminājumā starp Kairīšu grēdu ZA un Indras grēdu DR, Latvijā un Baltkrievijā. Novada Ješa un Dagdas ezera ūdeņus.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | m.vjll | km² | km³ | |||||
| ASŪNĪCA | 35 (23,6) | 53 | 158,6 | Dagdas ezers | 481,7 |
Posmā no Pīzāniem līdz Akticai tā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe. Latvijā šķerso Dagdas, Asūnes, Robežnieku un Ķepovas 
pagastus. Iztek no Dagdas ezera Ustjes līča. Posmā no Dagdas ezera līdz Lielajam Asūnes ezeram upi sauc arī Dagda. Lielākā apdzīvotā vieta krastā ir Asūne. Ietek Sarjankā Baltkrievijas teritorijā.
Lielākās pietekas: >Ormjanka, <Akmineica6, <Dagdica? // <Aktica, <Pupaļņa, <Rūbežneica //Borisovkas upe 3 km;
Sākas Dagdas pagastā, tālāk < Asūnes un pa > Robežnieku pagasts, sākot no Asūnes ezers robeā starp pēdējiem (1940.g.).
Pagastā divas ūdens dz., br.Smolkovsku ūdens dz, kas ražo arī elektrību ciemam, Lielais Asūnes ez savāc ūdeņus no Dagdas upes, Jolzas un nolaiž tos pa Asūnes upi. Ap 5 m plata upe iztek no, tek paplašā ielejā, kam dibenā pļavas, bet paugurainos krastos lauku klajumi un nelieli mežu puduri. Pizanos nonāk pie robežas, līdz Vārzavai tek pa to , tad atstāj Latviju. Pasavā Reiharda ūdens dzirnavas kam dambja viens gals sprs. (LKV)
Asūnē pie vecajām dzirnavām, foto - Otīlija Kovaļevska
LĢIA Vietvārdu datu bāzes saite uz Asūnīcu,
Dabas liegums Asūnes ezeri - saite DA pārvaldes vietnē.
Gušča (arī Guščica) ir Narūtas > labā krasta pieteka Dagdas novadā.
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | m.vjll | km² | km³ | |||||
| GUŠČA | 10 | Guščica | 178,4 | 46 |
Sākas no Kromančuka ezera uz Andrupenes un Andzeļu pagastu robežas. Tek pa Dagdas meža dienvidrietumu malu. Augštece līdz Slobodai regulēta, lejtece izteiktā ielejā. Ietek Narūtā Dagdas pilsētas teritorijā. Upes krastā pie Dagdas muižas parka atrodas Dagdas ala. Pie satekas ar Narūtu - Dagdas pilskalns. Pēdējos gados sakopšanas darbi, talkas.
ŪDENSDZIRNAVAS -
Dagdas p., Aleksandrovas dz., U, ip. A. Sīmanis; Asūnes p., Asūnes dz., U, M, īp. J. Smolkovskis; Posova dz., U, Ip. H. Reinhards; Zaboru dz., U, Ip. K. Erdmanis; (A.T.85)
Ja tomēr meklētais ūdens neatradās - RAKSTI, - un pēc dienas vajadzīgais būs klāt!
Ludzas novada bibliotekas novadpētnieciskā datu bāze ļauj arī latgaliski lasīt -
Sarja (Sārija, Sarija)* – Daugovas lobō pītaka (lejtece Boltkrīvejā). Upe iztak nu Bižas azara dīnvydreitu gola. Augštecē tak pa Rāznovas pauguraini, vydstecē – pa Dagdas pauguraini. Augštecē nu kreisō krosta upē īplyust nūvodgrōvu yudiņi. Latvijas teritorijā upes guļtne gondreiž 40 km garumā regulēta. Tei nūvadeita gar Greivas azara molu. Tyvojūtīs Boltkrīvejas rūbežai, upe tak pa dziļōku īleju. Šajā pūsmā pi Timaņim un Burakim bejušas yudiņsdzērnovas. Lelōkōs pītakas: lobō – Siņicas ryucs (8 km), Volčica (12 km), Dēnīca (12 km), Malciņa (11 km), Čaušica (21 km), Asūnīca (35 km, pēc cytim datim -- 23,6 km); kreisō – Nalogu ryucs 98 km), Vonogupeite (9 km), Mōlneica (7 km). Lejpus Mōlneicas ītakas 7 km garā pūsmā upe ir Latvijas un Boltkrīvejas rūbežupe. Upes baseinā 75 azari(kūpplateiba 29 km2). Upi škārsoj Ezernīku – Škaunes un Ludzas – Dagdas ceļš.
Pilns sateces baseins ~
SARJA 77 -Bižas ezers; ( A - Z ) >Asūnīca35 /Dagda9 -Dagdas ezers (<Locupe; >Narūta9 -Ješezers (<Paulinka; <Akmineica -Riuseits (Patmaļniku str.); Armaņu upīte0,5; Barsukovaja kanava; -Udrijas ez.; <Židovka4; <Jurkovas upīte); (>Gušča (<Purpļonka)); -Lielais ASŪNES ez. (>Ormjanka (<Sarkanā upīte7; >Jolzas ez. - <Kaķu grovs0,6 -Ļutavcu ez.; >Tēce2,5); <Tētes grovs4,3 (<Naudas groveits3); <Rūbežneica //Borisovkas upe); >Kameņica2; <Pupaļņa3; <Akmineica; <Dagdica? <Aktica (>Lukšova14 (>Ūšupe; <Plenčovas upīte7)); >Čaušica21 (>Zviergzdupe2,5; >Tovša3,5); >Deņica12 (>Pustošku gr.4; >Guseņica); <Gaiļupe3; <Moļneica11 (<Grava3; >Melnais gr.2); >Malcenka11 -Malcānezers; (<Oļšanīks4); <Nalogu strauts8 (>Kazeņa - Kazeņa ez.); >Turja; >Pivušais grovs2; >Siņicas strauts8; >Volčica12; <Vonogupeite9; <Mukvjacica;
Vēl ir noskaidrojams - kādu īsti ūdensteci sauc par `DAGDA`, un kā tā savieno ezerus kuros ietek un no kuriem iztek.- vakar papildināts ar O.Kovaļevskas Krāslasvas rajona vietvārdu vārdnīcas (1997.g.) mikro-hidro-nīmiem.
SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU
| pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
| km | metri | m/km | mvjl. | km² | km³ | |||||
Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš
Here you can enter text or insert images or tables, if necessary.