Sarja ar pietekām ~
Sarja (latgaliešu: Sarja, baltkrievu: Сар'янка) ir Daugavas > labā krasta pieteka, kuras sateces baseins Latgales augstienes rītu pusē no augstākās daļas un Rundēnu paugurmasīva gar Dagdas pauguraini un Šķaunes paugurvalni Latvijā (Dagdas un Ludzas novados) un Baltkrievijā (Vitebskas apgabalā). PAPILDINĀTS-16.01.2019.
pamatnosaukums | garums | sinonīmi | kritums | vidējais | sākotne | izteka | stāvoklis | baseins | notece | īpašais |
km | metri | m/km | m.vjl | regulēta | km² | km³ | ||||
SARJA* | 77 (50) | Sarija* | Bižas ezers | 175 | 1/2 | 1047 (840) |
Iztek no Bižas ezera Rundēnu pagastā. Augštece augstāko pauguru sedlos, vidustece — Dagdas paugurainē, kur Andžānu grēda piespiež gar Šķaunes paugurvalni pagriezties uz dienvidiem; lejtece Baltkrievijas teritorijā Polockas zemienē. Garums 77 km (Latvijā 50 km), Latvijas teritorijā upe ap 40 km garumā regulēta. Lejpus Moļneicas ietekas 7 km garumā Sarja ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe. Ietek Daugavā lejpus Verhņadzvinskas Pie ietekas Ustjes ciems - 377. km līdz Daugavas grīvai. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir Sarja (Baltkrievijā).
Lielākās pietekas - > Volčica (12 km), > Deņica (12 km), > Malcenka (11 km), > Čaušica (21 km), > Asūnīca (35 km), <Nalogu strauts (8 km), < Vanagupīte (9 km), < Moļneica (9 (6,2) km - iespējama bifurkācija?);
(kaut kas te nesaskan ar Rīgas miera līguma tekstu...1920.g.)
* pamatnosaukuma konsekvence līdz šim izriet no pieņēmuma, ka upes lejasdaļas nosaukuma forma attiecināma uz visu upi, tātad top par galveno. Vai tiešām?! Arī gadījumā kad lejtece, grīva atrodas citā valstī un svešas valodas vidē..?
2019. - var izrādities ka `sarja` nāk no somu valodu grupas, tad gan ...?! Mūsdienu Igaunija pilna ar šādiem vietu nosaukumiem. Otrā debesmalā `Sārnate`, `Saraika`, `Sārums`...
Lukšova // Дагдица - Apaļu-Neikšānu ceļa > labā pusē 2011, foto - Otīlija Kovaļevska
Rāznas nacionālais parks ar Ješezeru un tā ietekām; | foto dziedava.lv ![]() | VĒRTUMI BASEINĀ - Kazicu Bikakmens, saite Ludzas bibliotekas; Gorodoks seni pilskalni; Rubuļu un Andžānu pilskalni; K.raudives dzimtā vieta Slāni Barinaucos pie Ūšupes; |
Ģeogrāfiskā aritmētika, jeb 1938. gada dati (LKV) apdomai.
Sarjas garums 68,7 km, no tiem 32,2 km Latvijā; baseina platība 965 (212). Līkumainā gaitā D - DA virzienā starp morēnu pauguriem, sākotnēji straujāka sasniedz līdzenumu un Greivas ez. 158,5 m vjl. Turpmāk raksturs atkārto augšteci un straujums pieaug. Kopējais kritums līdz Krievijas robežai 27,0 metri ar trijām ūdensdzirnavām. Pagriezties uz DR liek gala morēnas valnis, un sekojošais posms veido valstu robežu 7,4 km ar kritumu 13,2 m...CIK atliek līdz Dzvinai?
Iztek Rundēnu pagastā, turpinās > Ezernieku un < Istras pagastam apmēram km robeža, Šķaunes pagastam ap 6 km robeža (1940.g.).
> Volčica, Čaušica un > Deņica bija apriņķu robežas
Čaušica, Tovša? 21 km gara ar kritumu 41 m, 67km²; > labā pieteka, iztek no Čauša ezera Dagdas paugurainē. Augštecē plašas palieņu pļavas, vidustecē un lejtecē tīrumi, mežu puduri. lejteces 2 km valstu robeža ar nosaukumu Tovša. Pieņem 27 pieteciņas kopgarumā 50 km. Baseinā 5 ezeri 1,02 ha kopplatībā (A.Pastors94).