jaunumi

Ledus aplis Latvijā

Wed, 10 Jan 2024 16:47:00 +0000

Reta parādība - ledus aplis, 2024.g. Ziemas mēneša lielā sala ietekmē, novērots vairākās upēs - Ciecerē un Gaujas augšdaļā. Tāds veidojas upes līkumā iegriežoties kādam atlūzušam ledus laukumam. Aplis rotējot kļūst ideāli precīzs, cik vien tas dabā iespējams. Lielums var sasniegt tik ievērojamus izmērus lai uz tā droši uzkāptu un riņķotu pieaudzis cilvēks.

Sadaļā `filmas` ievietots video no kādas pasaules upes, derētu mainīt pret savējo. Centīsimies noskaidrot precīzākas vietas lai šo pieredzi varētu atkārtot, ja Ziema ļaus. Pagaidām fiksējam šajā periodā ūdenslīmeņus un laikapstākļus. Plašāk par vienu Skrundas gadījumu https://www.la.lv/video-loti-interesants-skats-cieceres-upe-iemuzinats-rotejoss-ledus-aplis.

Kopīgo, par apļu veidošanās apstākļiem Latvijā šajā ziemā, raksturo paaugstināts līmenis un strauji krītoša ūdens temperatūra, kas tuvojas nulle grādiem.

Noprotams ka jābūt daudzmaz līdzenai virsmai, nevis berzties pret akmeņiem. Arī vienmērīgai, lēnai straumei bez virpuļiem. Līmeņa celšanās varētu audzēt apli lielāku, kritums ticamāk to apturētu un salauztu. /attēls no hidroMeteo dienesta archīva/.

Vēsturiski tādi apļi ir novēroti (Braslā, Gaujā), tikai digitalizācijas laikmets līdz tiem nesniedzās. Arī Igaunijā 2019. gadā kas tāds fiksēts, bet šajā ziemā Lietuvas Nerī.

Priecāšos saņemt tiešus novērojumus no jums, cienījamie upes,lv lietotāji!

AiGars

Liec upē koku!

Fri, 13 Aug 2021 18:25:00 +0000

Pērn ieskātais Labūdens "integrētā pārvaldības" projekts (GoodWater), šovasar ķeras pie praktiskiem darbiem. BIOR rūpīgi izpētītajā Mergupē (Lielās Juglas sateka), apzināti vairāki vienmuļi gultnes posmi pie Nītaures, kuros trūkst bioloģiskās daudzveidības. Tamdēļ trijās talkās ar sabiedrības iesaisti un speciālistu vērīgu padomu, tika seklūdenī izveidoti dažādas formas straumes šķēršļi.

Dzīvo ūdens organismu pastāvēšana (tāpat kā Homo ģintī) atkarīga no barības un jumta virs galvas. Taisnotā ūdenstecē, ar formu vienveidību, trūkst drošības saliņu, bērnu ligzdiņu, slēptuvju... Dabiski iekritušie vai sanestie koku stumbri laika ritumā izveido pārāk masīvu šķērsli. Pirms tiem, kā jebkura slēguma sakrājas pat grunts masas, kubikmetri. Upe paceļas virs apkārtnes.., un sāk, nē turpina tecēt, tikai citā virzienā. Iedzīvotājiem kāds paprasīja, notika zivju aptauja? Bez tām taču vēl citi dzīvo, un augi arī ir dzīvi, un nekur pārcelties nevar vienā dienā.

Uzsākums pilnīgi ekoloģisks, jo izmantoti vietējie materiāli un darbaspēks... Akmeņus likt upē jau darām sen, tagad kokus. Tā vienā vietā būs dzelme, tai pretim sēre, un visiem jautrāk. Nez kā nu būs ar to ilglaicību, jāskatās pēc nākamā pavasara.

Detaļās apraksts Rīgas Apriņķa vēstīs, saite Baltijas vides foruma vietnē .

Sabiedrība aicināta GoodWater straumē

Wed, 13 Jan 2021 12:07:00 +0000

Ar Lielupes "baseinu apgabala" semināru 5. martā, sākta plašas sabiedrības iepazīstināšana ar iespējām līdzdarboties Latvijā pirmā "integrētajā projektā" vides jomā. Europas Life programmas ietvaros finansētais, uz EU Ūdens struktūrdirektīvu un atvasināto nacionālo likumdošanu balstītais darbību kopums, paredz uzlabot riska ūdens objektus* - kā upes un ezerus, tā piekrasti. Integrēts nozīmē ka darītājos tiek aicināti ikviens neatkarīgi no formālā statusa - privāti, nevalstiskās sabiedriskās organizācijas, pašvaldības.

A. Dzelme LLKC: “Tikai 33% Latvijas upju un ezeru ir labā ekoloģiskā kvalitātē. Tas ir zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropā, kur tas ir 40%. Vidēji labā ekoloģiskā kvalitātē ir 56%, bet sliktā 11% – mūsu virszemes ūdeņu. To var mainīt kopīgās aktivitātēs, kas ir ilgtspējīgākas nekā darbības, ko īsteno vienīgi pašvaldība vai valdība. Tādēļ gatavojamies grantu piešķiršanas uzsākšanai iniciatīvas grupām, kuras vēlas uzlabot vietējo ūdenstilpju stāvokli. Paredzams, ka grantu shēma stiprinās darbības un atbalstu vietējai infrastruktūrai un/vai iekārtām publiskajās un apdraudētajās ūdenstilpēs.”

Uzziņai: Latvijā šobrīd formāli noteikti 164 riska ūdensobjekti (89 upes un 75 ezeri) kuros lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām (slāpekļa un fosfora savienojumiem, kas izraisa eitrofikāciju), kā arī ūdensteču un ūdenstilpņu krastu un gultnes pārveidojumi. Lai uzlabotu riska ūdensobjektu stāvokli, 2020. gadā 19 organizācijas uzsākušas kopīgu projektu “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” . Projekts tiek īstenots ar ES vides un klimata programmas LIFE un Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Seminārus rīko īstenojot LIFE integrēto projektu “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai”.

Upju kvalitātes uzlabošanai

Sun, 29 Mar 2020 12:14:00 +0000

Kopš gad sākuma Vides ministrijas apakšuzņēmums LVģMC sadarbībā ar 18 citām organizācijām un biedrībām, kuri saistīti ar vides apsaimniekošanas jautājumiem, lai uzlabotu virszemes ūdeņu kvalitāti Latvijā, astoņu gadu laikā īstenos kopīgu projektu “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (“LIFE GoodWater IP”)*.

Plaša sabiedrība tiks aicināta līdzdarboties Latvijā pirmā "integrētajā projektā" vides jomā. Europas Life programmas ietvaros finansētais, uz EU Ūdens struktūrdirektīvu un atvasināto nacionālo likumdošanu balstītais darbību kopums, paredz uzlabot riska ūdens objektus - kā upes un ezerus, tā piekrasti.

* (Skaidrojot valsts valodā - tātad - labais ūdens)

PAPILDINĀTS - 13. Sērsnas laika 2021.g. ar saiti uz Semināri;

Projekta mērķis ir ilgtermiņā uzlabot ūdens kvalitāti aptuveni 30% riska ūdensobjektu, izstrādājot, adaptējot Latvijas apstākļiem un ieviešot dažādus inovatīvus apsaimniekošanas un pārvaldības pasākumus. Latvijā šobrīd noteikti 164 riska ūdensobjekti (89 upes un 75 ezeri) un lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām (slāpekļa un fosfora savienojumiem, kas izraisa eitrofikāciju), kā arī ūdensteču un ūdenstilpņu krastu un gultnes pārveidojumi.

Ar nākošo gadu uzrunās plašu sabiedrību, lai stāstot par vispārīgo ūdeņu stāvokli, pievērstu uzmanību reāli izdarāmajam. Piesaistot darāmajam reālu pieteikumu iesniegumus. Visu upju baseinu apgabalu teritorijās. Deviņos izvēlētos ūdensobjektos notiks zinātniska izpēte. Ar iegūtajām atziņām daloties, visplašākās sabiedrība tiks aicināta izvēlēties un pieteikt savus darbus saņemot to īstenošanai naudas atbalstu.

Minētais apjoms nenozīmē ka tikai 89 upēm bioloģiskais stāvoklis varētu kļūt labāks. Domāju daudzi zinātu nosaukt kādu piegānītu straumi savā apkārtnē. Kādā veidā tapis "riska ūdensobjektu saraksts", upes.lv pagaidām komentēt nespēj.

Life - Europas vides un klimata programma;

`integrēts` - darbību īstenošanā ir jāsadarbojas dažādiem privātiem ar pašvaldību, vai nevalstisko organizāciju vai saimniecisku uzņēmumu;

`riska ūdensobjekts` - formāls jēdziens; pēc noteiktiem kritērijiem izdalīta nozīmīga virsūdens hidrogrāfiskās sistēmas daļa, kurai labas ūdens bioloģiskās kvalitātes sasniegšanas mērķis ir apšaubāms...

Atbrīvot upes plūdumu!

Fri, 21 Feb 2020 12:10:00 +0000

Pārpublicēts no VAK lapas -

Šodien (21.02.2020.) notiek ekspertu seminārs: “Lašu un taimiņu migrācijas šķēršļu novēršana Latvijas upēs.”

Seminārs tiek organizēts CCB (Coalition Clean Baltic) projekta “Atgriezīsim lašus Baltijas mazajās upēs” ietvaros.

Seminārā kopīgi apspriedīsim situāciju ar aizsprostiem uz Latvijas upēm un kā tie ietekmē zivju, nēģu un citu ūdens organismu dzīvi un migrāciju. Protams, uzsvars tiks likts uz savvaļas lasi un taimiņu. Semināra mērķis ir pārspriest Latvijas upēs esošo šķēršļu nojaukšanas iespējas un sastādīt to potenciālo sarakstu finansējuma piesaistei. Nāksim ar priekšlikumiem. Diskutēsim par katru gadījumu atsevišķi. Un katra eksperta uzdevums, nākot uz šo semināru, ir padomāt par piedāvājamo šķērsli nojaukšanai. Apspriežamajā sarakstā jau ir Staiceles aizsprosta paliekas Salacā, slieksnis pie Ropažu HES Lielajā Juglā, šķērslis uz Mazās Juglas pie Dobelniekiem.

Seminārā paredzēti vismaz 2 priekšlasījumi - no institūta BIOR un Latvijas makšķerniekiem. Katrs semināra dalībnieks arī tiks aicināts īsi pastāstīt par savu darbības jomu un savu skata punktu attiecībā uz semināra tēmu.

PAPILDINĀTS

Ģeogrāfisko nosaukumu sanāksme

Sun, 13 Oct 2019 08:13:00 +0000

Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Baltijas nodaļas toponīmu ekspertu grupas sanāksme šogad notika Rīgā, Zinātņu akadēmijas Augstceltnē, viesnīcā Gūtenbergs, Bauskā un Rundālē.

Saistošākie temati programmā -

- Newly discovered hillforts in Latgale 2018–2019: Naming practice, Juris Urtāns (Latvia);
- Livonian place names in the Latvian place name landscape, Valts Ernštreits (Latvia);

vispārzināmā latgalisko nosaukumu atveidošanas probēma - Place names in conditions of functioning the Latgalian written language Lidija Leikuma (Latvia);
par iespējām ar objektu kodiem novērst jucekli - Place names and codes, Jānis Sprūds (Latvia);
Par purvu nosaukumiem- On semantic changes in Latvian helonymy, Anita Paidere (Latvia);

- Investigations indispensable in process of geographical names standardization for taking into account their special cultural and historical qualities, Aigars Liepiņš (Latvia);

- Unique toponymic cultural environment in Central Vidzeme, Gints Skutāns (Latvia);

Sīkāk lasāms UNGEGN vietnē, saite šeit.

Pārtraukumos dalībnieki un viesi kāpa skatu laukumā 65 m vjl. vērot jauki rudenīgo ainavu līdz 50 km attālumā, un dalījās iespaidiem.

Jauns gads ~Vecas upes

Wed, 13 Mar 2019 16:44:00 +0000

Upes.lv - 2019.g. ~ ĪSAIS CEĻVEDIS - dzirdot `upe`domājam un saprotam dabiski tekošu ūdeni. Tā arī sadzīvē esam iesākuši dēvēt vai ikvienu straumi, lai gan lielākā daļa ūdensteču ir pārveidotas tādā mērā, ka arī šai vietnei būtu saukties kanali.lv. No tam arī ģeometriskas neatbilstības radīti pagriezieni tecēs, piemēram no Daugavas uz Gauju.

Te paties` atradīsiet pilnīgāko Latvijas upju nosaukumu sarakstu, kurš sakārtots sateces baseinos pēc pieteku secības. Un Mellupe nesajūk ar Melnupi. Tradicionāli iegājies, ka vai katrai upei ir vairāki nosaukumi, tamdēļ pastāv vajadzība izvirzīt vienu pamatnosaukumu, kuram sekojot iespējams nonākt līdz pārējiem, senāku vai agrāku atsevišķu upes posmu, vai izrādās pat iznīdētu pieteku, patstāvīgu udensteču (!) vārdiem.

Centieni sakopot vispārīgos uzziņu avotos publicēto noveduši vien pie pretešķībām starp paaudzēs lietoto, klasiķu literarizēto un formāli ierēdniecisko. Arī tādaskartes nebūs, kurā viss ir kā dabā/dzīvē. Dziļāk par šo lasāms un komentējams sarunas/klubiņš. Un lai meklētu sajēgu par to kāpēc notiek tā kā notiek, iekārtots neliels lasītavas/plaukts/grāmatas, kur vēl šis tas.

Viss pārējais - shēmas, attēli, gleznas, tabulas un pantiņi, ir vienīgi paraugs - kas vien viss saistāms ar Dzimtenes strautiem, upēm... Nevar neievērot bēdīgo situāciju kura 2018.g. noved līdz sausām akām, tamdēļ izvērsta sadaļa vidrūpe/ (dabas aizsardzība).

Augšējā > stūrī `valodas` ir vieta kur atrast mūsu upju augšgalus.

Kaut kas radams arī par veco kanalizāciju...

Atklājumi no Gints Skutāns

Sat, 28 Apr 2018 08:31:00 +0000

Divdesmit pirmais gadsimts, Europas vidiene, vairākas reizes apdzīvota un pamesta, tad atjaunota. Kādi gan šeit atklājumi - Latvija taču! Tomēr ar rūpīgu novadpētniecisku pieeju, kas izpelnās detektīva apzīmējumu, papildināmais neizpaliek.

Pirmās ierodas īsziņas - "šodien atklājām Gaujas kpiet. Vicupi un Ošupi, lp Dūņupi, Zālupīti, Vaiveli, medņupīti..." (09.11.2017.). Tādā garā katru nedēļu, biežāk retāk , bet nemitīgi.

"Čau! Labākais no savāktā: cepļa upe, pārpuce, čonkupīte, ežupe, lībīte, slāpe, riebīte, nesaulns strauts, cūku grāvis...". Citētais ir izcils piemērs, citkārt pietiek ar dažiem vārdiem, vienu nosaukumu. Mūsdienu kartēs varu nemeklēt, daži no minētajiem, skaidrs - atvasināti vai mīļvārdiņi, pārējie...?! Sākās ar Gaujai lielāko pieteku Piebalgā, kuras nosaukums visādīgi kropļots, tagad ir un paliks Tuleja. 11.11.2017. - "atklāju Tulejas Kp Zvirgzdupīti.... Tikām pietekas un pieteku pietekas ar saviem nosaukumiem samudžinātas līdz nejēgai. Tieši tā - kāds rūpīgi pacenties rokot un taisnojot, cits uzmērot un pierakstot. Tā ir sazīmēts murgains topogrāfisko karšu apjoms, sarakstīti ceļveži un pētījumi visbiežāk nepasakot (vai nesaskatot) notikušā sakarības. Kas tās tāda Kaģupīte - nu neatrodas pamatojuma Gaujas krastos - skaties kā gribi. Atrisinājums ir anekdotisks, piedāvāju pamēģināt katram pašam. Uzraksti minēto vārdu kiriliskiem burtiem, tad, kā tas pārceļams latīņu rakstībā (latviski). Sanāk, kas?..., sanāca Kazupīte?!

Tāpēc jau detektīvi strādā kā pārinieki (tikko sapratu!), viens saskata, uzrok, otrs izpēta. Pētīšana reizēm prasa arī gadus. Tad redzams, vai pirmais materiāls kārtīgi ievākts, liecības nofiksētas, pierādījumu dokumentēti. Tikai pēc pētījumiem arhīvos, bibliotēkā var secināt ka vācamas jaunas liecības, kādi pirmavoti palikuši. Un var aizrakties dziļumā vairākus gadsimtus, pat līdz 13... Jā gan, lai arī šķiet baisi tālu. Livonijas chronikā ir divi duči vietu nosaukumu, taču līdz ko Daugavas lejtecē sāk eiropeiski tirgoties, sāk arī pierakstīt darījumus. Un protams fiksēt dokumentos salaupītos īpašumus, veidot dzimtas vēsturi. Tā arī parādās mazu upīšu nosaukumi kā robežu līnijas, orientieri. Un saglabājas kaut kādā veidolā līdz mūsdienām. Piemēram kā Kurzemes un Vidzemes robeža pie Ķekavas, mūsdienās Titurga. Tās ieteka bija punkts no kura sāka vilkt robežu krustnešu dalītāji. Aizvilka pa purvu līdz Misai, kura savukārt daudzus gadsimtus kļūst par valstu robežu.

Par plūdiem!

Thu, 24 Aug 2017 12:07:00 +0000

Divus vasaras mēnešus 2017.gadā tikai sastaptie latgalieši, vai rets ceļotājs, apstiprināja ne pārāk priecīgā noskaņojumā - jā, tupeņi peld, siena lopiem nebūs. Tikmēr visā Latvijā valda priecīga svētku noskaņa, kuru ne toksiskie dūmi no Vides dienesta "dūmotavas", ne beigtas zivis nevar sabojāt. Galu galā, ja katru nedēļu ik novadā ir vairāki "svētki", kad galva griežas no izvēles, kur nu domāt par aiz - kalnu zemi pierobežā.
Bet es par plūdiem... Par to lai katru gadu ūdens stihija atgādinātu savam "briesmīgajam bērnam" viņa vietu un lomu.

Eiropā, tai skaitā Latvijā, lielākie plūdi ir pašu darbošanās-spēlēšānās radīti. Es par Plūdiem kuri kārtīgi izmēztu gadu gadiem krāušās drazas. Cerība ka atskalos atpakļ smadzeņu dabīgās spējas, arī vēl nezūd. Jo šodien visas malas pilnas ar slapjām ziņām - http://apollo.tvnet.lv/zinas/vietam-latgale-sakusies-pludi-nokrisnu-daudzums-rezekne-parsniedzis-menesa-normu/804725. Tas ka pārsniegta norma nav apšaubāms, tikai secinājumi - kur tā "norma" kavējās?! Un vienlaikus daudzi citi var teikt - pārsniegta sausuma norma... Nav tā kā dzirdēts šāds apzīmēums? Ja vēlamies būt patiesi, tad katrai parādībai ir divas puses un Līdzsvars.
Saimnieciskā ziņā vērojums sekojošs - Šajā laikā zivis nāca un vietējiem tika prieks ar tīkliem un murdiem ņemties. Vismaz kompensācija par aizlijušiem tupeņu lauciņiem.

PAPILDINĀTS -

Kārsava atrodas pie lielas upes ŪDRĀJA (Utroja, kas dažiem sanāk "Rītupe"), Rēzeknes šosejas 28. km, spriežot pēc M.Rezuna foto, darbojusies rečka ŠŅITKA. Tagad jau būs grūti pateikt cik un kādi drazu vai bebru aizsprosti laicīgi nenovadīja lieko ūdeni. taču šī bijusī upīte VISĀ 13,44 km garumā ir ZM VNĪA objekts, jeb tulkojot valsts nozīmes ūdensnoteka. Saki vēl ka vārdam nav spēks...

A. L.

Kopjam upi pareizi

Sat, 29 Jul 2017 10:14:00 +0000

Upju kopšanas seminārs 2. - 3 augustā Salacas, Svētupes un Vitrupes krastos - NAT-Programme, DA pārvalde. Aicināti piedalīties pašvaldību un iedzīvotāju pārstāvji.

Divu dienu laikā dalībnieki iepazinās ar ūdeņu apsaimniekošanas paņēmieniem un aktualitātēm Latvijā, apmeklēja upes, kur ir veikti dažādi biotopu apsaimniekošanas pasākumi, izvērtēja un izdiskutēja apsaimniekošanas pasākumu rezultātus, kā arī praktiski darbojās Svētupes straujteču biotopu atjaunošanas demonstrācijā.
Seminārā aicināti piedalījās pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, ūdeņiem piegulošo zemju īpašnieki, uzņēmēji, kuri saskaras ar ūdeņu apsaimniekošanas jautājumiem.
Pasākuma norises programmā mijās teorētiskas runas ar praktiskiem darbiem.