Terminu, jēdzienu un nosaukumu skaidrojumi

PAMATJĒDZIENI - "Upju un citu tekošu ūdeņu atslēgvārdi" -

apgultne - iedobums kam nav noteces un kā dibenā ūdens sakrājas ezeros un purvos. (LKV 1927)

avots - izkliedēta vai koncentrēta pazemes ūdeņu izplūdes vieta virszemē.

grava - vaga (?) ar stāvām nogāzēm (B.Saltupe) kuru veido īslaic;igi vai intensīvi tekošas ūdens straumes viegli izskalojamos iežos.

ievalks - reljefa forma, mazākā ar tekošu ūdeni saistīta vienība. Var veidoties no bedres vai lāmas. LASi VĒL!

ieleja - (nejaukt ar leju!) -

senieleja - (nejaukt ar senleju!) -

satekupe - upe kas satekot ar otru upi veido galveno upi;

strauts - patstāvīgas ūdensteces veids, periodiski plūstoša ūdens straume kura turpina aktīvu dziļuma eroziju, ielejas veidošanu.

tērce - nepatstāvīgas, sezonālas ūdensteces veids;

urga - nepatstāvīgas, sezonālas ūdensteces veids; Vidzemē sastopamo somugrisko nosaukumu sastāvdaļa.

valks - nepatstāvīgas, sezonālas ūdensteces veids; Kurzemē sastopamo nosaukumu sastāvdaļa.

upe - ūdensteces pamatveids, pašas izgrauztās gultnēs patstāvīgi plūstoša ūdens straume kas savācas no sava baseina virszemes un pazemes ūdeņiem.

Upju izteka ir vieta, kur skaidri iezīmējās straumes gultne un novērojama pati straume.

Upes kritums ir starpība starp upes iztekas un ietekas ūdens virsmas absolūto augstumu vai arī starpība starp diviem punktiem kādā upes posmā. Upes kritums nosaka straumes ātrumu.

Notece ir lietus un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrā vai reljefa pazeminājumos pa zemes virsmu (virszemes notece), pa augsnes un iežu slāņiem (pazemes notece).

PAPILDINĀJUMS NO GUDRINIEKS.LV -

Eitrofikācija - ūdens bagātināšanās ar barības vielām, kas veicina ūdens tilpju un ūdens teču aizaugšanu.

Zivju nozvejas kvota - valstij atļautais noteiktas zivju sugas nozvejas daudzums gadā(tonnās).

Ūdens aprites cikls - ir nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un zemes garozā saules radiācijas un gravitācijas spēka ietekmē.

Virszemes ūdeņi - ir pastāvīgas ūdens teces (strauti, upes) un ūdens tilpnes(ezeri, ūdenskrātuves).

Pazemes ūdeņi - ir visi ūdeņi, kas atrodas Zemes garozas iežu porās, plaisās un tukšumos.

Artēziskie ūdeņi - starpslāņu ūdeņi, kas atrodas zem spiediena, starp diviem ūdens aizturslāņiem.

Avoksnājs - ir izkliedēta pazemes avota izplūdes vieta.

Notece - ir lietus un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrā vai reljefa pazeminājumos pa Zemes virsmu un pa augsnes un iežu slāņiem.

Upes sateces baseins - ir ūdens guves apgabals, ieskaitot iežu ūdensnesējslāni, no kura avots notek upē.

Upes izteka - ir vieta, kur skaidri iezīmējas straumes gultne un novērojama pati straume.

Upes kritums - ir starpība starp upes iztekas un ietekas ūdens virsmas absolūto augstumu vai arī starpība starp diviem punktiem kādā upes posmā.LASI VĒL!

HIDROLOĢIJAS, ĢEOLOĢIJAS SVARĪGĀKO JĒDZIENU SKAIDROJUMS -

akvatorija - daļēji vai pilnīgi izolēta ūdens virsas platība;

delta - upes ieteka, kas rodas, sanešiem bagātai upei ietekot seklā ezera vai jūras daļā;

erozija - ūdens plūsmu radīta iežu daļiņu atdalīšanās un transports veidojoties negatīvām reljefa formām;

fluviālais reljefs - reljefa formas un tipi ko izveidojušas dažāda rakstura ūdens straumes noteiktā teritorijā;

kriptodepresija ir - Iekšzemē esoša, ar ūdeni pildīta ieplaka, kuras gultne atrodas zemāk par jūras līmeni. Tāda ezera vai upes gultnes daļa, kas atrodas zem jūras līmeņa.

līkumainībalīkumainības koeficients - 

purvaine - ainavisko vienību tips kurā dominē purvu un mitrāju ainavas.Paksturo slikta drenāža, ūdens stagnācija;

subglaciāla iegultne - šaura, ielejveidīga lineāra negatīva reljefa forma raksturīgi stāvām nogāzes;


sateces baseins jeb ūdensguves baseins - zemes virsmas, augsnes un iežu daļa no kuras ūdeņi noplūst vienā upes sistēmā, kuras savstarpēji norobežo ūdensšķirtne;

caurplūdums- ūdens daudzums, kas izplūst caur upes aktīvo šķērsgriezumu laika vienībā (l/sek vai m3/sek).

hidrogrāfiskais tīkls- noteiktas upes baseina vai kāda apvidus upes kopā ar pārējām ūdenstecēm un ezeriem (ūdenstilpēm, ūdenstilpnēm) veido hidrogrāfisko tīklu.

hidroloģiskais režīms- ūdens objektu stāvokli raksturojošo lielumu mainība laikā. Upju hidroloģiskajam režīmam izšķir vairākus periodus jeb fāzes: pali, plūdi, mazūdens periods.


Ūdeņos lietojamie termini, jēdzieni

HIDROBIOLOĢIJAS SVARĪGĀKO JĒDZIENU SKAIDROJUMS -

biogēnie elementi jeb barības vielas- vielas, kas nepieciešamas organismu attīstībai. Palielināts barības vielu (galvenokārt fosfora un slāpekļa savienojumi) daudzums izsauc ūdensaugu strauju augšanu un ūdens ekosistēmas degradāciju.

bioķīmiskais skābekļa patēriņš - bioķīmiskais skābekļa patēriņš. Parāda viegli noārdāmo organisko vielu daudzumu un bioloģisko aktivitāti.

caurplūdums- ūdens daudzums, kas izplūst caur upes aktīvo šķērsgriezumu laika vienībā (l/sek vai m3/sek).

eitrofikācija - ūdenstilpju vai ūdensteču bagātināšanās ar barības vielām, kas veicina ūdenstilpju aizaugšanu.

ekosistēma- uz mijiedarbību balstīta dzīvo organismu un fiziskās vides vienība, ko saista kopēja vielu aprite.

ekosistēmas produkcija-  augu un dzīvnieku kopējā masa jeb biomasa.

elektrovadītspēja (EVS) - vielas spēja vadīt elektrisko strāvu. Jo ūdens šķīdumā vairāk jonu, jo tā elektrovadītspēja ir lielāka.

evapotranspirāciju jeb summāro iztvaikošanu veido evaporācija (iztvaikošana no ūdeņu un augsnes virsmas) un transpirācija (iztvaikošana no augiem).

fitoplanktons - brīvi peldošs zemāko augu, galvenokārt aļģu, kopums ūdenstilpēs un ūdenstecēs.

heterotrofi – organismi, kuru barošanās noteik, izmantojot citu organismu producētās organiskās vielas

karpveidīgo zivju ūdeņi – ūdeņi, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt karpveidīgo zivju, kā arī citu zivju sugu (līdakas, asari, zuši) eksistenci.

kvalitātes prasības - skaitļos izteikta maksimālā vielu robežkoncentrācija, kāda ir pieļaujama notekūdeņos un dabas ūdeņos.

ķīmiskais skābekļa patēriņš - parāda grūti noārdāmo organisko vielu daudzumu. Augsts šis rādītājs (>100 mg/l) ir purvu ezeriem vai upēm ar lielu purvu īpatsvaru to sateces baseinos, ko nosaka humusvielu klātbūtne;

lašveidīgo zivju ūdeņi - ūdeņi, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu, foreļu, alatu un sīgu eksistenci.

makrozoobentoss (zoobentoss)- ūdenstilpju un ūdensteču piedibena slānī un dibennogulumos mītošie zemākie dzīvnieku organismi.

perifitons (apaugumi) – organismi, kas piestiprinājušies pie augstāko ūdens augu daļām u.c. virsmām, kas atrodas virs ūdenstilpes vai teces grunts

piesārņojums – tieša vai netieša antropogēnas izcelsmes vielu novadīšana ūdens vidē un termiskā režīma izjaukšana, kas apdraud cilvēka veselību, rada kaitējumu bioloģiskajiem resursiem un ūdens ekosistēmām, kā arī traucējumus ūdens resursu izmantošanā.

saprobitāte- ūdenstilpju piesārņojuma līmenis ar viegli noārdāmām organiskām vielām.

saprobitātes indekss - vispārināts ūdens kvalitātes novērtējums skaitliska indeksa veidā pēc ūdens organismiem, kas atspoguļo piesārņojumu ar bioloģiski viegli noārdām organiskām vielām

suspendētās vielas - ūdens masā esošās cietvielu daļiņas - dūņas, nepilnīgi sadalījušos augu un dzīvnieku atliekas.

ūdens lietošanas atļauja - dokuments, kas atļauj ūdens lietotājam lietot ūdeni un reglamentē ūdens lietošanas nosacījumus, apstākļus un noteikumus, kā arī nosaka limitus. LASI VĒL!

ūdens lietotājs - ikviena fiziska vai juridiska persona, kas iegūst vai lieto dzeramo ūdeni saimnieciskajā darbībā.

virszemes saldūdeņi – visi stāvošie un tekošie virszemes saldūdeņi.


DISKUSIJAI - garums, platums, tie visi ir nosacītības pilni jēdzieni. Un tikai relatīva nozīme lai savstarpēji salīdzinātu dažādus ar vienādiem paņēmieniem mērītus objektus. Populārākais rakstur lielums upes garums ir izmērāms visdažādākajā veidā. un arī rezultāti būs krietni atšķirīgi. Kā gan tas nākas ka mūsu laikmetā iespējams nesakritības pat par sestdaļu/ ceturtdaļu. Piemēram Krievupe Juglas baseinā 39 km vai 49 !? Ir ko padomāt...

Garumu var mērīt dabā, ko mūsdienas nedara, un var mērīt uz kartes. Tikai tā karte arī kaut kā jāuzzīmē. Labi, vēl jaunās un it kā dabā uz gaisa bildes - lidmašīnas uzņemts aerofoto vai satelīt uzņēmums. Acīmredzamais iespaida dabiskums un šķietama attēla nepastarpinātība. Cik šādas bildes ir patiesas? vai nenotiek nekāda stiepšana lai salāgotu mozaīku kopīgā nesaraustītā ainā... Zeme nav pat apaļa!

KONFUCIJS - Mācekļi reiz atrod Konfuciju pie upes, vērīgi skatoties upes straumē. «Skolotāj,» saka viens no viņiem, vārdā Tsikungs, — «vai derīga ir tekošas upes novērošana? Liekas, tā visvienkāršākā lieta».
«Jūs pareizi runājat,» atbildēja Konfucijs, — «upes tecēšana pa viņas dabisko vai izrakto gultni ir visvienkāršākā lieta, zināma visiem . . . Bet, lūk, ko neviens nezina, un tas nav nebūt tik vienkārši: upes attiecības un salīdzināšana ar mācību. Šī pati salīdzināšana tad arī mani nodarbina... Ūdens, tā es domāju, tek bez mitas dienu un nakti, tek līdz pašai upes grīvai un tur iegāžas jūrā. Jao un Šuna mācība tecējusi tāpat līdz mūsu dienām; mēs, savukārt, kā dzīvi viļņi nesīsim viņu tālē, pārraidīsim nākošām paaudzēm un tā līdz mūžu mūžiem. Necentīsimies darīt pakaļ tiem atsevišķiem gudrajiem, kas gudri paši sev vien, nedalīdamies sava gudrībā ar citiem . . .»


SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU


Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš

Šeit es varu ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība. A. L.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .